Grāmatvedības karjerai strīpa pāri!

Pavisam nesen ir beigusies "Riga TechGirls" mentoru programma, kura sekoja mācībām "Iepazīsti tehnoloģijas". Ko šīs abas programmas tev ir devušas?

Viens ir zināšanas un grūdiens kaut ko mainīt dzīvē, bet otrs ir kontaktu tīkls un vienkārši fantastiska pieredze. Tā ir lieliska iespēja iepazīties ar daudziem cilvēkiem, kuri ir vērsti uz izaugsmi, cits citu motivē, paskubina un mudina strādāt tālāk.

Kā tu vispār uzzināji, ka ir tāda programma "Iepazīsti tehnoloģijas"?

Amizanti, bet tepat "Tvnet" – šķiršot portālu, nejauši pamanīju rakstu par Ilzi, kura ir uzdrīkstējusies ienākt IT nozarē. Tas man kalpoja kā grūdiens aizdomāties – kāpēc gan es nevaru? Ja to var Ilze ar trim bērniem, to varu arī es ar diviem. Es diezgan ilgi domāju, vai pieteikties, jo, ja es kaut ko sāku, gribu to izdarīt maksimāli labi. Man nav raksturīgi procesā atmest kaut kam ar roku. Maniem bērniem tolaik bija četri un viens gads, bet es tieši pēdējā dienā aizsūtīju savu pieteikumu.

Šis stāsts par to, ka izlasīji rakstu "Tvnet" un iedvesmojies pieteikties, izklausās gandrīz vai neticami.

Jā, lai cik amizanti tas skanētu, tā tiešām bija. Tāpēc ar savu stāstu es arī ceru iedvesmot kādu meiteni pieteikties programmā un pamēģināt mainīt savu dzīvi.

Labi, pieteikšanās ir tikai pirmais solis. Kas notiek tālāk?

Vispirms atnāca paziņojums, ka esmu uzņemta un programma pavisam drīz sāksies. Šoreiz bija rekordliels uzņemto dalībnieku skaits, laikam ap 6000 cilvēkiem. Sākumā bija dažādas nodarbības, kas iepazīstināja ar dažādiem IT virzieniem. Un man pavērās nedaudz atšķirīgs skats uz IT. Es biju iedomājusies, ka tas ir citādāk, proti – vairāk saistīts ar programmēšanas lietām. Taču tā nebūt nav – ir ļoti daudz virzienu, kaut vai projektu vadība.

Visvairāk mani ieinteresēja mācību virziens par lietotāja pieredzi (UX), jo man šķiet svarīgi darīt kaut ko jēgpilnu. Un ērta mobilā lietotne vai mājaslapa ir kaut kas tieši tāds. Mācībās bija superīgi lektori no "Tet", kas kolosāli pastāstīja, kas tas ir, un man bija āķis lūpā.

Tu esi absolvējusi arī mentoru programmu. Tas ir nākamais loģiskais solis pēc "Iepazīsti tehnoloģijas"?

Jā – ja dalībnieks ir sapratis, kas viņu interesē, noteikti ir jāpiesakās mentoru programmā, kas palīdzēs turpināt savu izvēlēto ceļu. Kad es sāku rakstīt savu pieteikumu, programmā bija pieteikušās jau 1300 meitenes. Taču mentori bija tikai 240 – konkurence ir nežēlīga. Sapratu, ka tad, ja es tiešām gribu tikt uzņemta programmā, man ir jāuzraksta gruntīga motivācijas vēstule. Tāpēc es centos rakstīt savu pieteikumu tā, lai mani pamanītu un saprastu, ka es patiesi esmu apņēmības pilna attīstīties.

Un jā – es biju viena no 360 mentorējamiem, ko uzņēma programmā. Tas notika pirms Ziemassvētkiem, un tā bija kā Ziemassvētku dāvana. Vēl jo vairāk – man tika mentore no Sanfrancisko, kurai ir laba pieredze ārzemēs. Sākumā biju apmulsusi, jo cerēju uz vietējo mentoru, bet tad paskatījos no cita skatu punkta, ka tas varbūt tieši ir labāk. Es gūšu plašāku skatu uz nozari - un tā tas arī bija.

No malas mentoru programma izklausās ļoti vienkārši – mentors un pieredzes pārņēmējs vienu līdz divas reizes mēnesī sazvanās. Taču es katru reizi sagatavoju dažādus specifiskus jautājumus, un viņa man sniedza informāciju un savu skatījumu uz tiem. No sākuma mēs centāmies sazvanīties videozvanos, bet laika zonu atšķirību dēļ beigās palikām pie ierakstītiem videoziņojumiem, ko sūtījām viena otrai, un e-pastiem.

Tu jau minēji, ka no malas mentorings izskatās kā vienkārša sazvanīšanās. Kā īsti tas izpaužas?

Jā, savā ziņā tā ir vienkārša sazvanīšanās un parunāšanās, bet daudz dziļākā gultnē. Tās ir mērķtiecīgas sarunas. "Iepazīsti tehnoloģijas" ļāva iegūt vispārīgu priekšstatu par tēmu, bet darbs ar mentoru ļāva iet daudz dziļākā gultnē. Paralēli es "Coursera" platformā apguvu "Google" izstrādātu kursu par lietotāja pieredzes dizainu. Es soli pa solim gāju cauri visiem uzdevumiem un paralēli tam es visu laiku konsultējos ar mentori. Tā bija iespēja iegūt atgriezenisko saiti par to, vai esmu uz pareizā ceļa.

Kāpēc tevi ieinteresēja tieši lietotāja pieredze?

Mans mērķis ir darīt un radīt kaut ko jēgpilnu. Esmu saskārusies, ka ir daudzas platformas, kur īsti nesaproti, ko no tevis grib, lietotāja ceļš ir pārāk garš, kāda funkcija nestrādā. Tas tik ļoti kaitina, ka esi spiests meklēt alternatīvas un tādējādi pazaudē savu laiku, meklējot kaut ko, kas puslīdz atbilst tavām vajadzībām. Diemžēl ir visai daudz piemēru, kur lietotāja pieredze nav līdz galam izpētīta. Tas tāpēc, ka platformas izstrādātāji ir pieņēmuši, ka zina, ko lietotājs domā.

Arī es, veidojot savu pirmo projektu, biju iedomājusies, ka zinu, ko lietotāji vēlas un domā. Tomēr, tiekot līdz prototipa testēšanai, manas domas mainījās, jo atklājās, ka lietotāju domas ne gluži sakrīt ar manu redzējumu. No kļūdām mācos un šobrīd necenšos uzburt savu ideālo problēmas risinājumu, bet gan ieklausos lietotājos. Svarīgākais, kas jādara, jācenšas iekāpt sava lietotāja kurpēs un sekot UX procesiem. Tas sākas ar izpēti un analīzi, definēšana - ideju ģenerēšana, lietotāju testēšana, izvēle, izstrāde.

Interesanti, ka, pirms sāku mācīties par lietotāju pieredzes dizaineri, es biju diezgan kautrīga, bet šajā profesijā biju spiesta daudz jo daudz runāt ar visdažādākajiem cilvēkiem. Jā, atzīstu, pirmās lietotāju intervijas bija visai neveiklas, bet, laikam ejot, kautrīgums pagaisa un es ļoti labprāt komunicēju, un varētu pat teikt, ka šī ir mana visinteresantākā procesa daļa. Intervijās ar lietotājiem paveras daudz viedokļu un likumsakarības, kas aizved uz ideālo risinājumu.

Ko tu darīji pirms šīm mācībām?

Es biju grāmatvedības uzskaitvede, strādāju ģimenes uzņēmumā. Tas bija lielisks darbs un stipra komanda, bet pēc bērna kopšanas atvaļinājuma sapratu, ka īsti nevaru pusotru gadu vecu bērnu palaist bērnudārzā - es aizgāju un pievērsos bērnam. Pēc kāda laika pieteicās otrs bērns, un es sapratu, ka pārāk ilgi esmu bijusi mājās. Man gribējās dinamiku, virpuli ap sevi.

Tas lieliski sakrita ar "Riga TechGirls" mācībām, kas man deva iespēju iepazīties ar superīgiem cilvēkiem. Turklāt ieraksts CV, ka esmu mācījusies "Riga TechGirls" programmā, ir ļoti noderīgs. Man šobrīd ir divi darba piedāvājumi, no kuriem ir ļoti grūti izvēlēties. Visi saka, ka IT nozarē ir speciālistu trūkums, vēl jo vairāk – jomas iekšienē cilvēki norāda, ka īpaši trūkst sociālo prasmju. Man tās ir diezgan labi attīstītas.

Šis skanēs ļoti stereotipiski, bet nereti ir dzirdēts, ka sievietēm sociālās prasmes ir labāk attīstītas nekā vīriešiem.

Es tam drīzāk piekrītu. Protams, ne vienmēr ir tieši tā, bet kopumā sievietēm šīs prasmes ir nedaudz labāk attīstītas.

Vai tā varētu būt prasme, kas palīdzētu lielākai daļai sieviešu nonākt IT pasaulē?

Jā, domāju, ka tā varētu būt. Ja es jau vidusskolā būtu zinājusi, ka ir tāds darbs kā lietotāja pieredzes speciālists, es noteikti nemācītos par grāmatvedi. Pagaidām gan tā ir diezgan šaura niša un nav daudz formālās izglītības iespēju, vairāk pašam ir jāmācās. Taču joma ir plaša un var specializēties ļoti dažādos tās apakšvirzienos. Piemēram, mani vairāk interesē izpētes daļa. Un tur ir daudz, kur rakt.

Vēl viens stereotips par IT jomu ir tāds, ka ir vajadzīgas labas matemātikas un loģiskās domāšanas prasmes. No malas šķiet, ka grāmatvedībā tās ir. Vai tev palīdz tas, ka tava pirmā izglītība ir grāmatvedībā?

Jā, nevar noliegt, ka ir vajadzīga analītiskā domāšana un loģika. Taču nevar teikt, ka tikai tāpēc, ka esi grāmatvedis, būs vieglāk pārkvalificēties uz IT nozari. Es domāju, ka lielāka nozīme ir tam, ko esi gatavs apgūt un vai tam ir laiks. Liela nozīme ir gribasspēkam. Bieži nācās mācīties vakaros, kad bērni jau gulēja. Taču es uzskatu, ka to noteikti var saplānot.

Daudz tiek runāts par to, ka IT nozarē ir maz sieviešu. Kā tev šķiet un ko rāda novērojumi – vai tā tiešām ir?

Jā, bet mani priecē tendence, ka pamazām tas mainās. Esmu pārliecināta, ka statistiku palīdz uzlabot "Riga TechGirls" aktivitātes – gan mācības, gan nemitīga runāšana par šo tēmu. Man šķiet, ka viss slēpjas informācijā – parādīt un pastāstīt, ka ir šāda iespēja iesaistīties IT nozarē arī bez tehniskām zināšanām. Ne jau visiem ir jākļūst par programmētājiem. Un, ja te dod šādu iespēju, kāpēc gan to neizmantot? Varbūt šī iespēja ļaus atrast savu sirdslietu? Mentoru programmas laikā ir iespēja paralēli savai tēmai interesēties par vēl kādu, piemēram, kiberdrošību vai projektu vadību. Visi ceļi ir vaļā, vienīgais jautājums – vai gribi un esi tam atvērta. Es savos 28 gados beidzot esmu sapratusi gan savs stiprās puses profesionāli, gan to, kā un ko varu attīstīt savā personībā.

Kā iedrošināt vairāk sieviešu iesaistīties IT nozarē?

Ir jāsāk no bērna kājas. Jau skolās ir jāstāsta par to, kas ir digitālā nozare, caur spēlēm rādot konkrētus piemērus. Un stāstīt, ka šajā nozarē nav tādu sieviešu vai vīriešu darbu.

Savukārt vecāka gadagājuma cilvēkiem fantastisks piemērs ir "Riga TechGirls" mācības, kas ļauj iepazīt, kas vispār šajā nozarē notiek un vēlāk dod iespēju iet dziļāk. Es nebiju gaidījusi, ka tas būs tik forši. Laikam pats vērtīgākais ir iespēja uzdot pavisam tiešus jautājumus nozares cilvēkiem un saņemt reālas atbildes. Nav nekādu pieņēmumu.

Kā rādās tava nākotne? Grāmatvedībai strīpa pāri?

Pilnīgi noteikti! Es gribētu rakties dziļāk lietotāja pieredzē. Protams, tam ir vajadzīgs laiks un prakse. Tagad man ir divi darba piedāvājumi, no kuriem viens ir nesaistīts ar lietotāju pieredzi, bet ne mazāk interesants. Atliek vien izvēlēties īsto.

Skan gandrīz vai neticami – vienas mācības pilnīgi svešā nozarē un darba piedāvājums jau pēc pusgada. Vai tiešām dabūt darbu pavisam jaunā jomā ir tik vienkārši?

Ja esi sagatavojis labu portfolio un esi pirms tam saņēmis atgriezenisko saiti no sava mentora - domāju, ka grūtībām nebūtu jābūt. Galvenais - nebaidīties sūtīt CV uz pozīcijām, kas pieprasa lielāku pieredzi. Nebūt nav jāgaida iesācēju pozīcija. Ja nonāks līdz intervijai, tad arī varēs runāt tālāk un parādīt, ko tieši cilvēks māk, un vienoties par to, kā apgūt to, kas nav zināms. Protams, nevajag pieteikties uz direktora amatu, bet nav jākautrējas sūtīt pieteikumus vidējā līmeņa un iesācēju pozīcijām.