“Nopietnākie kiberuzbrukumi ir tieši tie, kurus cilvēki neredz. Krievija Baltijas valstīs, nerunājot nemaz par Ukrainu, mēģina nemanāmi “tikt iekšā” dažādās informācijas sistēmās, lai varētu veikt kādas darbības. Tie ir tie uzbrukumi, kuri nav redzami,” tā raidījumā “Nedēļas fokusā” sacīja Kirils Solovjovs, drošības uzņēmuma “Possible security” vadītājs. Kā varam stāties pretī apdraudējumiem un riskiem? Kā un cik veiksmīgi valsts spēj identificēt un novērst kiberuzbrukumus?

Tehnoloģiju drošības eksperts norāda, ka kopš janvāra sākuma Latvijā pieaugusi kiberuzbrukumu intensitāte, īpaši, tas novērojams kopš Krievijas plaša mēroga iebrukuma Ukrainā. Nopietni kiberuzbrukumi sākušies pirms trīs četrām nedēļām.

“Vienīgā lieta, kas nav mainījusies kopš 2014. gada, kas ir gads, ko esmu priekš sevis nospraudis kā gadu, kad kiberuzbrukumus komercionalizēja, ir tas, ka ar katru gadu arvien aktīvāk notiek šie uzbrukumi. Situāciju arī, protams, neuzlabo kaimiņvalsts Krievijas aktivitātes. Līdz ar to mums ir jābūt samērā piesardzīgiem. Īpašs pavērsiens uz slikto pusi vai, teiksim, intensitātes ziņā palielinājums bija novērojams šī gada sākumā. Kopš janvāra varēja redzēt intereses palielinājumu atbilstoši tiem datiem, ko publicē cert.lv. Paši redzējām līdz ar karadarbības sākumu kiberaktivitātes palielinājumu.

Tādi nopietni uzbrukumi Latvijai ir sākušies aptuveni pirms trim četrām nedēļām,” pauž Solovjovs. Viņš piebilst, ka tie uzbrukumi, kurus redz parastais iedzīvotājs, ir saistīti ar traucējumiem, piemēram, bankas darbībā vai valsts iestāžu mājaslapās. Hakeri uzdarbojas katru nedēļu, brīžiem pat piecas reizes nedēļā, “jo valsts hakeri, kā jebkurš valsts darbinieks, atpūšas nedēļas nogalē”.

Komentāri
CopyLinkedIn Draugiem X