Savulaik reģiona attīstības rādītāju paraugs, tagad valsts, kuras iedzīvotājiem jārēķinās ar vienu ēdienreizi dienā, izglītības un pat vēža ārstēšanas pārtraukšanu, jo budžets nespēj segt pirmās nepieciešamības preču importu. Tā ir Šrilanka, kura tikko tautas sacelšanās rezultātā šķietami atbrīvojusies no korumpētās un nesaimnieciskās Radžapaksu dinastijas valdības, taču vēl ir ilga atveseļošanās ceļa priekšā.

Jau vairākus mēnešus ārvalstu medijos dzirdam par protestiem un arī vardarbīgiem nemieriem Dienvidāzijas salā Šrilankā, ar kuru vairumam latviešu droši vien asociējas tikai tējas plantācijas vai tropiski kūrorti par pieņemamām cenām. Kaut gan šīs valsts politiskā situācija daudziem varētu šķist ļoti attāla, jāņem vērā, ka nemieri nereti atbalsojas arī citviet, īpaši ekonomiski nestabilos apstākļos, tāpēc interesanti uzzināt, kā situācija izveidojusies un kādas ir iespējamās nākotnes perspektīvas.

Pagājušajā ceturtdienā Šrilankas prezidents Gotabaja Radžapaksa paziņoja par atkāpšanos, nosūtot e-pasta vēstuli. Viņš jau pirms vairākām dienām, tiesa, ne bez sarežģījumiem, bija aizbēdzis no valsts, kamēr viņa rezidenci Šrilankas galvaspilsētā Kolombo ieņēma saniknoto iedzīvotāju pūļi. Kaut gan tas sākotnēji šķiet kā tautas sacelšanās kustības triumfs, skaidrs, ka ceļš uz politiskās sistēmas atveseļošanos vēl tikai sāksies.

Iemesli, kāpēc iedzīvotāji sāka protestēt pret Šrilankas valdību, ir tipiski – tā ir korupcija, inflācija, pārtikas un energoresursu trūkums. Bet interesanti, ka šī stāsta centrā ir trīs brāļi - Gotabaja, Mahinda un Bazils, kuri kopā ar vēl citiem ģimenes locekļiem jau teju divas desmitgades turējuši valsts politiku stingros dzimtas grožos, bet šogad krīzes apstākļos sašķēlās divās nometnēs, izraisot masveida vardarbības vilni galvaspilsētas ielās.