Vai par veiksmīgu uzņēmēju var kļūt ikviens?

Kā izveidot veiksmīgu uzņēmumu krīzes apstākļos?

Es šaubos, ka varu pateikt, kad būs gana, jo tā apetīte rodas ēdot. Domāju, ka vienalga, cik liels būs uzņēmums, – to vajadzēs attīstīt vēl un vēl.

Kā radīt veiksmīgu uzņēmumu?

Mans kā uzņēmēja stāsts aizsākās pavisam nejauši. Es sāku strādāt būvniecības nozarē un tirgot būvmateriālus. Vairāk iepazīstot šo nozari, sapratu: ja ražoju vai tirgoju materiālus, manā gadījumā metālu un bruģi, tad to pašu materiālu var arī iestrādāt. Ar labāko draugu un kolēģi izveidojām būvuzņēmumu. Ir pagājuši divi gadi, un iet arvien labāk un labāk, taču Latvijā būvniecība ir diezgan aprobežota, nevar ļoti izplesties. Protams, ir veiksmes stāsti, piemēram, UPB, jo uzņēmums ir pilnīgi neatkarīgs un iziet ārā uz pasauli. Es neesmu pārliecināts, vai tik tālu gribu iet ar būvniecību, bet ir vēl daži projekti, kas jau ir sākti. Šobrīd ir interneta laikmets, un ir domas par digitālā uzņēmumu veidošanu, kas savā ziņā jau ir palaists. Kamēr tas nav pilnīgi un galīgi apstiprināts, negribas par to tik daudz stāstīt. Nepieciešams vairāk nostiprināties. Par veiksmīgu uzņēmumu es uzskatu būvuzņēmumu, jo tas jau ir nostiprināts un attīstās ļoti labi. Protams, vienmēr var vairāk, un tas ir tas, pēc kā tiecos.

Vai uzskatāt, ka ar sava uzņēmuma izveidi esat radījis kādu ietekmi uz sabiedrību?

Es domāju, ka nē, bet zinu, ka esmu palīdzējis cilvēkiem un uzņēmumiem – labumu esmu devis. Cilvēki man saka paldies, smaida un vēlas vēl sadarboties. Ja uz šo jautājumu jāatbild ar jā vai nē, tad es šobrīd būšu pieticīgs un teikšu nē. Sabiedrība – tas tomēr ir kopums.

Kura grāmata, raidieraksts (jeb podkāsts), intervija vai kas cits, ko esat izlasījis vai dzirdējis, jūs iespaidojis visvairāk?

Ir grāmata, kuru es iesaku izlasīt, - D.Allen “Getting Things Done”. Tajā stāsta par to, kā sakārtot savu laiku, lai mēs darītu lietas konkrēti. Grāmatā tiek pasniegts, kā ātrāk tikt galā ar daudziem un dažādiem uzdevumiem, formulēt un salikt pa plauktiņiem, lai netērētu laiku liekām darbībām.

Man apkārt ir gudri cilvēki, no kuriem es iegūstu zināšanas. Ir divi cilvēki, kas mani iedvesmo un ir ikdienā ir blakus. Viens ir mans brālis un otrs ir mans partneris, kurš ir arī mans labākais draugs. Šie cilvēki ir ļoti gudri, viedi un apķērīgi. Ja man uznāk slinkums, tad es iedomājos par viņiem un padomāju, ko viņi teiktu: “Saraujam, aiziet, jāstrādā!” Tas mani ļoti iedvesmo.

Zinu, ka tagad daudzi iespaidojas no tā, ko citi cilvēki sociālajos medijos saka vai dara – miljardieri, zinātnieki vai vienkārši gudri cilvēki, kas strādā ar cilvēku prātiem. Es domāju, ka nav jābūt slavenam cilvēkam, lai tu spētu kādu iedvesmot.

Ar ko nodarbojaties ikdienā ārpus darba?

Brīvajā laikā es cenšos ļoti daudz sportot un pavadīt laiku ar tuvākajiem cilvēkiem – ģimeni un draugiem, jo viņi man sagādā prieku. Tā kā šobrīd ir ziema, tad brīvā brīdi dodos uz kalnu braukt ar snovbordu. Man pat tagad kabinetā stāv dēlis. Ar draugiem mēdzam uzspēlēt basketbolu, kas arī bija liela daļa no manas jaunības. Es piekrītu jebkādai aktīvai atpūtai, ko piedāvā draugi un paziņas. Ja ir vēl brīvāks laiks, tad dodos ceļojumos.

Vai tas, ka esat vīrietis, ietekmējis jūsu panākumus?

Absolūti nē, jo ir satiktas dāmas un satikti kungi, kas runā par saviem panākumiem un ir spēcīgi, un ir arī pretēji gadījumi. Es neuzskatu, ka sieviete vai vīrietis ar to kaut kā atšķiras. Manuprāt, ja sieviete var būt blakus, motivēt vai pat īstenībā darīt vairāk nekā es, tad skatīšos un mācīšos no viņas kā no indivīda, nevis no dzimuma. Vienalga – sieviete, vīrietis, sieva, brālis –, tā ir veselīga konkurence.

Konkurence pastāv starp indivīdiem, nevis dzimumiem vai sabiedrības lomām. Piemēram, mana mamma ir ļoti spēcīga sieviete, no viņas esmu daudz mācījies. Tas atkarīgs no personības, nav dalīšana vīrietis vai sieviete.

Kā uzņēmuma izveidošana izmainījusi jūsu dzīvi?

Man kļuva mazāk brīvā laika. Es jūtos savā ziņā lepns, un tas paceļ manu pašpārliecību. Man ir vairāk atbildības un lietu, kas jāizdara un jāapgūst pašam. Ir bijuši un joprojām ir brīži, kad traks var palikt no uzdevuma, ko man kāds vai es pats sev esmu uzdevis, jo es nezinu, kā to izdarīt. Tad gribot negribot mācos, daru, plēšu sevi uz pusēm, lai to panāktu.

Cilvēki ir teikuši, ka uzņēmums ir kā bērns, un es pilnīgi piekritīšu tam, jo to nevar atstāt bez uzraudzības, un man pašam ir vēlme piedalīties.

Uzņēmuma dibināšana radīja tikai pozitīvas pārmaiņas dzīvē. Es gribu iet uz priekšu un attīstīties.

Kas jūs padarījis par tādu, kāds esat? Kurām trim rakstura īpašībām būtu jāpiemīt veiksmīgam vīrietim?

Tā ir vide, kurā es izaugu un tagad atrodos. Ir bijuši dažādi periodi manā dzīvē, bet esmu pamanījis, ka tie sliktie ir bijuši īsu brīdi. Man ir paveicies ar to, ka esmu komunikabls un audzis ģimenē, kurā ir labi cilvēki. Apkārt vienmēr bijuši cilvēki, kas mani motivējuši un parādījuši virzienu. Ja ir cilvēki, kuri parāda virzienu, tad tu spēj visu vieglāk apķert un saprast. Man viena paziņa teica, ka viņai apnīk klausīties, kā, katru reizi runājot, saku, ka man iet lieliski vai ideāli. Tā arī tiešām ir! Esmu ļoti laimīgs cilvēks. Protams, dažkārt ir arī par ko pabēdāties, bet tas ir ne uz ilgu laiku.

Manuprāt, svarīgākā rakstura īpašība veiksmīgam vīrietim ir neatlaidība. Viņam ir jābūt neatlaidīgam tajā, ko ir iesācis darīt. Tāpat arī godīgums, čaklums un aizrautība.

Kas jūs iedvesmo?

Mani iedvesmo mani mērķi. Tas ir kaut kas, ko tu uzstādi ar laiku un termiņu un centies sasniegt. Ja vēlos kaut kur aizceļot, tad man ir jātiecas uz to ne tikai finansiāli, bet arī jāsaplāno savs laiks. Piemēram, man labam draugam jūnija vidū būs kāzas Itālijā. Man ir jāsakārto visi savi darbi tā, lai es aizbrauktu uz kāzām, pavadītu labi laiku un nedomātu par to, ka man kaut kas ir palicis neizdarīts. It kā sīkums, bet, redzot dienas plānu, tas ir kaut kas liels, lai es varētu atpūsties. Patlaban tas ir mans mērķis.

Vai ir kāds citāts, kurš jums patīk, pēc kura principiem dzīvojat vai arī kurš jūs motivē?

“Kāds to vienmēr izdarīs.” Tas ir mūsu mīļākais citāts ar manu draugu - kolēģi. Kad ir kāds projekts vai ir lietas, kas jādara, mēs domājam, vai varēsim to izdarīt, jo paralēli ir jātiek galā vēl ar citiem darbiem. Tā mēs vienreiz to pateicām, pasmējāmies un tagad izmantojam bieži. Lai arī ne vienmēr zinām, ko darām, mēs ķeramies klāt jebkuram darbam un cenšamies ar tiem tikt galā. Kad to izdarām, esam priecīgi, ka paši to esam izdarījuši, nevis kāds cits.

Ko ieteiktu tiem, kas vēlas radīt savu uzņēmumu?

Es vēlos, lai cilvēki saprot, uz ko viņi iet, un analizē savas spējas. Lai cilvēki apzinās to, kas viņiem ir vajadzīgs un ko viņi ar to visu var panākt. Piemēram, es neesmu būvnieks un neesmu gluži biznesa nozares cilvēks, bet esmu ļoti neatlaidīgs un ātri mācos. Vislabāk ir tiem, kuriem hobijs ir viņu darbs.

Noteikti nedrīkst lēkt augstāk par savām spējām. Uzņēmuma dibināšana ir jāsāk mierīgi un lēnām, saprotot, vai tas tiešām ir tas, ko vēlies. Tāpat ir ar ieguldīšanos kāda cita cilvēka biznesā. Man pašam pirms diviem gadiem bija tāda doma pa galvu, pa kaklu skriet, jo man bija izteikts ļoti labs piedāvājums. To pārdomājot, es sapratu, ka tas vēl ir nedaudz par agru. Tagad esmu atkal atgriezies pie šī cilvēka un mēs veidojam savstarpēju biznesu.

Nekas nenotiek uzreiz. Lielākajai daļai vajag lēni un mierīgi saprast savu spēju robežu. Tas ir pats galvenais, un tad tiešām viss sanāks.

Vai uzskatāt, ka jebkurš var izveidot uzņēmumu pārmaiņu vai krīzes laikā?

Uzņēmumu var izveidot jebkurā laikā, bet ir jāsaprot, kas būs pieprasīts. 2008.gadā bija finansiālā krīze, bet tajā pašā laikā kafijas patēriņi palielinājās un kafijas bizness strauji attīstījās. Zudums, tas nozīmē nepieciešamību pēc kaut kā cita. Tukšumam ir jābūt aizpildītam vienmēr 100%. Jebkurš, protams, to nevar. Cilvēkam ir jāpiemīt neatlaidībai un motivācijai.

Es savu uzņēmumu izveidoju neilgi pirms Covid pandēmijas sākuma. Būvniecības nozare neapstājās šajā laikā. Notika tieši pretējais, viss sāka iet uz augšu. Tas ir mans veiksmes stāsts. Es varēju sākt ar lielām lietām vai sākt ar kaut ko mazāku. Nolēmu visu sākt pamazām, iemācījos deleģēt pienākumus un atradu cilvēkus, kas spēja darīt tās lietas, kurās pats vēl nebiju tik zinošs. Tā sākās mana uzņēmuma attīstība, kas turpina augt vēl joprojām.