Laimīgai dzīvei svarīgākais ir balanss. Imants Trezuns par līdzsvaru darbā un ģimenē

Kā Jūs saglabājat līdzsvaru starp karjeru un privāto dzīvi? Kāpēc Jums ir svarīgi radīt šo līdzsvaru?

Šajā momentā jebkuram no mums ir jācenšas izdzīvot kā vien varam. Mums ir jāskrien pakārtotiem šai mūsdienu sistēmai. Tas līdzsvars bieži vien, ne tikai sievietēm, bet arī vīriešiem mēdz pazust. Mēs ļoti upurējamies un patērējam daudz enerģijas, lai būtu pietiekami labi priekš saviem draugiem, pietiekami labi darbā, pietiekami profesionāli, pietiekami labi ģimenei…

Sanāk tā, ka mēs ziedojamies kaut kādā veidā priekš citiem, un visbiežāk tie neesam mēs paši. Atdodot visu enerģiju citiem, mums vairs tās neatliek, lai parūpētos par sevi.

Tas ir stāsts par līdzsvaru. Tad seko moments, par to, kā tu ar sevi strādā – kur tu smelies informāciju, kādus jautājumus tu uzdod un kādas kvalitātes tu meklē, kuras tev dod spēku. Cilvēkam sevi ir jāpilnveido un jāizprot gandrīz katra situācija ar kuru sastopamies, lai neizdegtu. Ir jārūpējas, lai gan darbā, gan mājās lietas iet daudz maz gludi un varam pavadīt ikdienu ar smaidu un gandarījumu

Protams, ka mērķis nav būt perfektam, bet censties darīt lietas pēc vislabākās sirdsapziņas.

Lai atbrīvotos no stresa, daži vīrieši nodarbojas ar sportu, lasa grāmatas, skatās filmas, meditē, bet kā Jūs sevi nomierināt, vienlaikus saglabājot līdzsvaru starp darbu un privāto dzīvi?

Runājot par hobijiem, esmu bundzinieks no 16 gadu vecuma. Man ir trīs veidu sitamie instrumenti, tai skaitā afrikāņu tipa bungas jeb tā saucamā Džembe. Tā ir lieta, ko es ļoti mīlu un piekopju joprojām. Es esmu sapratis, ka mūzika balansē un palīdz mūsu prātu nostādīt pareizākās frekvencēs tā metafiziski izsakoties.

Ja prāts pa dienu ir bijis noslogots un izjutis stresu, dzīvojot šajā kapitālistiskajā vidē, tad mūzika ir ļoti labs dabisks antidepresants.

No 12 gadu vecuma man patīk motocikli. Manam tēvam tajā laikā bija motocikls un es izmantoju iespēju braukt kopā ar viņu. Tad uznāca 30 gadu apziņa jeb apskaidrība, ka jānoliek tiesības un jāiegādājas motocikls. Tas ļauj izvēdināt galvu, ķert adrenalīnu un justies brīvam. Viss apkārt pazūd, ir tikai ceļš, vējš un ātrums.

Ja es nebūtu inženieris un uzņēmuma tehniskais direktors, tad es noteikti būtu pavārs. Man ļoti patīk gatavot ēdienus – sacepumus, sautējumus, zupas un Āzijas ēdienus ar jūras veltēm. Saldie ēdieni nav mana stiprā puse, tāpēc ar to palīdz meita un sieva, kurām tas ļoti labi padodas.

Tas ir veids kā nedēļas beigās atslēgties no domām un atpūsties no darbiem. Tad visi, protams, slavē un tas rada gandarījumu sajūtu.

Tāpat mans hobijs ir mājas būvniecība, tāpēc, ka patīk kustēties āra darbos. Diezgan daudz staigāju, jo dzīvoju ciematā, kur blakus ir mežs. Meditācija ir tā lieta, kas tiek izzināta un minimāli arī piekopta. Vēlos piebilst, ka mūsdienās Austrumu gudrības ar vien biežāk ienāk mūsu sabiedrībā, jo tas ļauj vairāk apzināties mūsu patieso būtību un veidu kā tik galā ar prāta radīto stāvokli – stress, skumjas, bailes utml.

Es bieži lasu grāmatas. Man ļoti tuva ir tāda literatūra, kas saistās par un ap Robinu Šarmu, Džordanu Pītersonu, kas ir izcili slavens kanādiešu psihologs un, protams, arī Maikla Ņūtona grāmatas, kas stāsta vairāk par metafiziku. Lai pilnveidotu savu profesionāļa tēlu un domāšanu, viens no iecienītākajiem autoriem ir Uldis Pīlēns. Cenšos arī apgūt papildus zināšanas kā students un pasniedzējs. Lasu daudz par zinātni, fiziku, metafiziku, jo man no bērnības ir paticis viss par un ap Visumu – kas tas ir, kāpēc tas ir, kā tas ir radies. Viennozīmīgi mana sapņu profesija bērnībā bija būt astronautam.

Vai sieva Jums sniedz tādu atbalstu, kāds nepieciešams?

Es varu atzīt, ka sieva sniedz man patiesi lielu atbalstu, jo tas kas ir sasniegts dzīvē ir pateicoties tikai un vienīgi mūsu abu sadarbībai, atbalstam un uzmundrinājumam vienam pret otru utml. Ja man agrāk šķita, ka viņa līdz galam mani nesaprata, tad tagad viņa ir iekāpusi manās kurpēs, kurās es pirms tam staigāju, jo mans iepriekšējais amats, darba vietā kurā strādāju, palika tukšs. Covid radīto apstākļu dēļ esošajā darba vietā situācija radās ļoti sarežģīta un nestabila. Dažiem cilvēkiem nācās doties prom, biznesā iestājās kritisks stāvoklis un man nācās ļoti īsā laika periodā atrast jaunu cilvēku, kas varētu parūpēties par inženieru departamentu, kuru es vadīju pirms tam. Pašam nācās doties nedaudz augstāk pa karjeras kāpnēm un pieskatīt uzņēmumā notiekošos procesus daudz plašāk. Mana sieva bija viens no kandidātiem, kas pieteicās pildīt manus iepriekšējos darba pienākumus un ar uzticētajiem pienākumiem tiek galā ļoti labi

Sieva noteikti ir tas cilvēks, kuram es uzticos visvairāk. Līdz šim brīdim viņa ir veiksmīgi tikusi ar visu galā. Mums izveidojās daudz ciešāka saikne un kļuvām saprotošāki viens pret otru. Neskatoties uz to, ka gan strādājam, gan dzīvojam kopā, mums par laimi izdodas izveidot balansu.

Vai Jūs sievai uzkrautu vairāk mājas darbu vai liktu uzņemties pilnu atbildību par bērniem, lai varētu spert nākamo soli karjeras veidošanā, un vai Jūs atbalstītu sievu, ja viņa rīkotos tāpat?

Reizēm tā ir, jo sieva ir tā, kas kontrolē bērnu ikdienas un skolas lietas. Taču es arī cenšos tajā piedalīties, jo visam ir jābūt līdzsvarā. Es esmu sapratis, ka sievu nevar atstāt vienu pašu ar bērniem un pats nodoties savas karjeras attīstīšanai. Kā saka, visu pasaules naudu nenopelnīsi. Ir lietas, kuras nākas darbā neizdarīt līdz galam, lai veltītu laiku ģimenei. Šajā vecumā darbs ir 24/7. Jāstrādā, kamēr ir iespēja un spēks, taču es cenšos iesaistīties bērnu audzināšanā, lai sieva nebūtu pārslogota.

Kā pavadāt laiku ar bērniem un sievu?

Mani ar bērniem vieno gastronomiskas aktivitātes. Mēs eksperimentējam ar dažādām receptēm, un, dodoties ceļojumos, mēs apskatām dažādas Eiropas virtuves. Visai ģimenei kopā patīk doties uz kino un rudenī sēņot. Tāpat mēs kopā nodarbojamies ar būvniecību, piemēram, ar dēlu liekam parketu, slienam kopā siltumnīcu vai izbūvējam terasi . Siltākā laikā vizināmies ar motociklu. Mūs visus vieno arī mūzika. Meita ir apguvusi mūzikas skolā čella spēli, bet pats es spēlēju bungas. Dažkārt mēs kopā dodamies uz koncertiem un mūzikas festivāliem.

Vai jums patīk pavadīt laiku vienatnē? Kā jūs to pavadāt?

Es varu būt viens pats, bet ne vairāk kā pusi no dienas. Man patīk būt kopā ar cilvēkiem. Pēc horoskopa es esmu ūdensvīrs, kas jau nozīmē, ka esmu sociāls cilvēks. Kad esmu viens, tad viennozīmīgi klausos mūziku un lasu grāmatas, kas mani nomierina. Paskatos arī kādu raidījumu, pievēršos darba lietām saistībā ar mājas būvniecību. Ziemā man patīk doties pa mežu ar distanču slēpēm, bet vasarā izbaudu izbraucienus ar motociklu.

Vai privātās dzīves problēmas iespaido Jūsu veiktspēju darbā? Un ko Jūs darāt, lai par to nedomātu, kamēr atrodaties darbā?

Viennozīmīgi, katru no mums privātās problēmas kaut kādā mēra iespaido – kā mēs jūtamies un vai mēs spējam fokusēties. Parasti saka, ka prāts ir diezgan šaudīga lieta. Ikdienā ir daudz jākomunicē ar cilvēkiem, sevišķi, kad darbojies pārdošanas jomā. Tad ir pārdomu princips – vai es izdarīju pietiekami labi un pareizi? Kā es tagad izskatos kaut kādā konkrētā gadījumā? Kā es esmu izteicies? Tu līdz galam to nevari izvērtēt, jo, pirmkārt, tev nav laika, un, otrkārt, tu nogursti no šīm pārdomām. Reizēm iestājas moments – nedomā, bet ej uz priekšu vadoties pēc sajūtām.

Katru rītu, vienkārši, jācenšas savs prāts “nonullēt”. Visu, kas bijis vakar, atstāt aiz muguras, saprast, kas ir tā pieredze, ko no iepriekšējās dienas tu vari paņemt. Katrs rīts ir jāsāk no jauna, ar tīru prātu un tas visnotaļ nav vienkārši

Es vēl pie tā strādāju, bet spēju klātienē sajust cilvēka enerģētiku, it īpašu savu kolēģu. Jūtu, kad pie viņa iet klāt, kad neiet klāt. Kā arī kāds viņš ir – bēdīgs, nelaimīgs, noguris, nav maksimāli produktīvs un tamlīdzīgi. To es sauktu par empātijas spēju. Tā paprasa ļoti daudz spēka, kas diezgan bieži izlādē baterijas pavisam strauji

Minēšu piemēru – esmu ļoti daudz lekcijas lasījis dažādās skolās, universitātēs un citos izglītojošos pasākumos saistībā ar industrijas specifiku kurā darbojos. Kad tu pabeidz savu stāstāmo un aizbrauc mājās, tu esi pilnīgi iztukšots, kā caur veļas mašīnu izrauts. Šī ir tā lieta, kas no manis paņem daudz spēka. Pārdošanā, kaut arī tā ir komunikācija caur e-pastiem un telefoniski, tas rada reizēm lielu slodzi. Emociju pasaule, kas katrā no mums valda, kad mēs cenšamies izdarīt lietas pēc labākās sirdsapziņas, bet mēs pēc tam sevi šaustām un mēdzam pārmest “Es taču varēju darīt labāk. Man vajadzēja darīt tā…”. No tā ir jāizvairās, jo tad ir tīrs prāts. Jācenšas fokusēties uz darāmo lietu, un nedarīt piecas lietas reizē. Viss jādara secībā, nevis vienlaicīgi.

Jāiemācās pateikt arī NĒ, “Atvainojiet, esmu aizņemts”. Es to sauktu par komunikācijas un ikdienas ritma haosu, ja to nespēj piekopt.