/nginx/o/2022/07/26/14719226t1h1286.png)
Aizvadām šo laiku, lūkojoties, kā strādā šī valdība, protams, kontekstā ar nākamajām vēlēšanām. Vidzemes augstskolas vadošais pētnieks Gatis Krūmiņš, kurš pētījis ilgtermiņa valsts domāšanu, raidījumā “Nedēļas fokusā” sacīja, ka valdība, sākot darbu, ir gana dāsni tērējusi naudu, taču attaisnojošiem mērķiem, un ir noturējusi stabilitāti. Vai šobrīd pie varas esošā valdība spēja domāt ilgtermiņā? Kādi uzdevumi būs jāveic jauniesauktajiem deputātiem?
Krūmiņš uzsver – ES valstīm ir jāstrādā kopā, pēc divdesmit gadiem Eiropa vairs nebūs interesants reģions. “Tagad Eiropa ir interesanta, jo visi var notirgot preces un mēs joprojām labi dzīvojam. Bet, ja mēs mēģināsim visus procesus aprakstīt un ieslīgsim kaut kādā komforta zonā, tad citi reģioni aizies garām. Mēs nevaram kā maza nacionāla valsts neko izdarīt, arī Eiropas lielās valstis, kuras vairs nav tik lielas, viņām ir jānāk kopā ar mums, vienkārši nav citu variantu.”
Krūmiņš sacīja, ka priecātos, ja politiskie spēki sniegtu ilgtermiņa vīziju un paustu, kādā valstī vēlamies dzīvot. Kā arī norādītu konkrētu rīcības virzienu, kā sasniegt mērķi. “Pateikt īstermiņā, ka tagad pieliksim vienam otram naudu vai pārdalīsim līdzekļus, vienam atņemsim, otram iedosim. Naudas ir tik, cik tā ir. Kopīgi domāt, kā mēs vairosim mūsu labklājību.” Viņš ieteiktu vēlētājiem vispirms pašiem padomāt, kādā valstī vēlētos dzīvot. Vēlāk padomāt, kas būtu jādara un ko pats varētu darīt. “Es domāju, ja tu pats padomā kā indivīds, tad to arī prasi politiķiem. Tas varbūt skan populistiski, bet ir jāsāk ar sevi. Jāpadomā, un tad tu vari prasīt no citiem.”