Karstums un mājdzīvnieki. Ko tev kā saimniekam ir svarīgi zināt?

Kā atpazīt pārkaršanu un novērst tās rašanos, cik daudz ūdens jādzer mājas mīlulim, vai ūdenim jāpievieno ledus, cik bieži karstā dienā suns var peldēties – uz šiem jautājumiem atbild veterinārārste Natālija Čipuštanova.

Kā dzīvnieki pacieš karstumu

- Kad ārā ir +30 grādi, tad visiem ir grūti. Tas, kā konkrētais dzīvnieks pacieš karstumu, ir atkarīgs no viņa vecuma un svara, kā arī no uzturēšanas apstākļiem. Mājdzīvnieku vidū šādus laikapstākļus vieglāk pacieš veselīgi, jauni suņi un kaķi, kuriem ir iespēja atrasties ēnā, pieejams ventilators, kondicionieris vai tīrs ūdens privātā teritorijā, stāsta Natālija Čipuštanova.

Lielākā daļa mājas suņu un kaķu daudz laika pavada savā mājoklī (visbiežāk dzīvoklī), tāpēc, pirmkārt, jāparūpējas par komfortablas vides radīšanu šajā vietā.

Veterinārārste iesaka mājdzīvnieka īpašniekam īslaicīgi iekārtot savam mīlulim vēsāku vietu, kur dzīvnieks var patverties no karstuma. Tā var būt virtuve ar flīžu grīdu vai pat vannasistaba.

- Taču neļaujiet mājdzīvniekam ilgstoši gulēt uz aukstās grīdas – noklājiet uz tās paklāju vai novietojiet sauļošanās krēslu. Zooveikalos un veterinārajās klīnikās var atrast īpašus dzesēšanas paklājiņus un pakaišus, kas ir izgatavoti uz želejas bāzes un neuzkarst. Pirms lietošanas tie jāatdzesē zem auksta ūdens krāna un uz brīdi jāieliek ledusskapī.

Natālija Čipuštanova piebilst:

- Ikvienam dzīvniekam vienmēr jābūt pieejamam svaigam dzeramajam ūdenim. Minimālais ūdens daudzums, kas dzīvniekam jāizdzer karstā dienā, ir 700 ml uz 10 kg. Taču viss ir individuāli, un, ja suns vai kaķis vēlas izdzert vairāk, neierobežojiet viņu!

Kā šādā laikā doties pastaigā ar suni?

Ja prognozes liecina, ka gaidāms karstuma vilnis, tad labāk ar suni doties pastaigāties no rīta vai vakarā, kad saule tik ļoti nekarsē. Piemērotākais laiks ir no rīta, plkst. 6.00-7.00. Savukārt vakarā labāk doties pastaigā pēc plkst. 20.00.

- Ja strādājat no mājām vai iepriekš darba grafiks ļāva iet pastaigāties ar suni pa dienu, tad tagad dienas pastaigas labāk uz kādu laiku pārtraukt, - iesaka veterinārārste. – Tāpat, ja jums ir sporta suns, uz laiku ieteicams atteikties no palielinātas slodzes un treniņiem. Ja treniņus nav vēlams izlaist (piemēram, gatavojoties kādām sacensībām), tad ieteicams tos vismaz pārcelt uz vakaru. Un noteikti paņemiet līdzi papildu dzeramo ūdeni.

Ja sunim ir “neatliekamas vajadzības”, kuru dēļ tomēr dienas laikā jādodas ārā, samaziniet pastaigas laiku līdz 10 minūtēm.

Karstuma dūriens – kā to atpazīt?

Suņiem un kaķiem nav sviedru dziedzeru kā cilvēkiem, un dzīvnieki no karstuma visefektīvāk atbrīvojas caur ķepu spilventiņiem. Tieši tāpēc karstuma dūriens šos dzīvniekus var skart daudz ātrāk nekā cilvēkus.

- Ir vērts pieminēt tādu faktu kā ķermeņa temperatūra. Normāla ķermeņa temperatūra suņiem ir 38,5°, kaķiem – līdz 39°. Taču tā var atšķirties atkarībā no vecuma un pat dažreiz atkarībā no šķirnes, - skaidro Natālija Čipuštanova.

Karstuma dūriena pazīmes ir: paaugstināta ķermeņa temperatūra, paātrināta sirdsdarbība, dzīvniekam iestājas bezspēks, parādās elpas trūkums, acu baltumi kļūst sarkani, mēle kļūst spilgti sarkana, un dzīvnieks lielākoties mēli izkar ārā no mutes, viņam ir traucēta kustību koordinācija, var parādīties krampji, caureja un vemšana.

Ja novērojat, ka jūsu mīlulim ir parādījušās vairākas šīs pazīmes, nekavējoties viņu nogādājiet veterinārajā klīnikā vai zvaniet veterinārārstam.

- Šajā brīdī dzīvnieks jāpārvieto uz vēsu vietu. Noņemiet viņam kaklasiksnu, samitriniet galvu, ķepas, muguru un vēderu ar vēsu ūdeni, dodiet dzert daudz ūdeni. Starp citu, karstā laikā var dubultot dzeramo trauciņu skaitu, taču jāseko līdzi, lai tajos vienmēr būtu vēss ūdens. Traukā varat iemest arī dažus ledus gabaliņus. Kūstot tie ilgāku laiku noturēs ūdeni vēsu. Taču nevajag pārspīlēt, jo ūdens nedrīkst būt ledusauksts.

Nav apetītes? Tas ir normāli!

Karstais laiks ietekmē jūsu mājdzīvnieka apetīti. Var gadīties, ka līdz šim vienmēr izsalkušais suns vai kaķis karstumā var atteikties no ierastā uztura.

- Tas ir normāli, neuztraucieties, - saka Natālija Čipuštanova. – nav nepieciešams piespiest viņu ēst, speciāli barot dzīvnieku vai vilināt pie bļodas ar kārumu. Karstums norims – apetīte atgriezīsies. Varat pāriet uz barošanu vienu reizi dienā vai, ja vēlaties, divas reizes dienā, vienkārši samaziniet porcijas. Galvenais, lai dzīvniekam nemitīgi ir pieeja svaigam ūdenim.

Atrašanās slēgtā automašīnā karstumā var izraisīt dzīvnieka nāvi!

Šo ir vērts vēlreiz atgādināt. Nekad bez uzraudzības neatstājiet mājdzīvnieku vienu pašu slēgtā automašīnā. Labi zināms fakts, kas vairākkārt izskanējis daudzās sociālajās reklāmās, ir tas, ka vasarā, saulē atstāta automašīna pat ar atvērtiem logiem dažu minūšu laikā var uzkarst līdz 50°!

- Diemžēl manā veterinārārsta praksē ir bijis viens letāls gadījums, turklāt bojā gāja īsts darba suns, kurš bija ieslēgts mašīnas bagāžniekā. Viņu pie manis atveda pārāk vēlu, un dzīvnieku vairs nebija iespējams glābt – iekšējie orgāni bija briesmīgā stāvoklī, sākās neatgriezeniskas izmaiņas, atceras Natālija Čipuštanova. Lūdzu, neļaujiet tam notikt!

Ūdens procedūras

Peldēšanās vēsā ūdenī karstā vasaras dienā ir patīkami atsvaidzinoša ne tikai cilvēkiem! Kaķiem parasti nepatīk ūdens, tāpēc diez vai jums izdosies panākt, lai viņi peldētos vai ļautu sevi apšļakstīt ar ūdeni. Taču samitrināt ausu ārpusi un noglaudīt spalvu ar mitrām rokām būs efektīvs un nesāpīgs variants, kas atvēsinās dzīvnieku.

Ar suņiem ir daudz vieglāk! Iekštelpās var vairāk saslapināt suņa spalvu vai arī uz grīdas nolikt slapju audumu, uz kura dzīvniekam apgulties. Un, protams, kā tad bez peldēšanās? Vienīgais, ko der atcerēties – jācenšas neļaut sunim pirmajā reizē strauji ielēkt ūdenī. Tas ir līdzīgi kā ar cilvēkiem – pie krasām temperatūras izmaiņām ir viegli dabūt infarktu. Sākotnēji dzīvnieka apmatojumu var nedaudz samitrināt un tikai tad ļaut tam peldēt un skriet ūdenī.

- Neļaujiet savam mīlulim peldēties pārāk ilgi, jo viņš var saaukstēties un saslimt. Labāk ļaut peldēties vairākas reizes dienas laikā, nekā ļaut viņam peldēt nepārtraukti stundu vai ilgāk, piebilst veterinārārsts.

- Ideālākā vieta suņu peldei ir jūra, pēc tam seko upes ar tekošu ūdeni, lieli ezeri. Mazajos ezeros, dīķos un karjeros, kur ūdens sasilst visstraujāk, pastāv risks inficēties ar tārpiem, ērcēm, intradermāliem parazītiem vai ko citu.

Atgriežoties mājās, jāraugās, lai dzīvnieks nenoguļas zem ventilatora, uz aukstās betona vai flīžu grīdas, līdz tas ir pilnībā izžuvis. Šādā veidā dzīvnieks var viegli saaukstēties.