"Nedēļas fokusā" politoloģe Ieva Bikava ⟩ "No apmaksātiem pakalpojumiem nav jēgas, ja trūkst medmāsu, kas to nodrošina"

IT rīks pats par sevi nav panaceja (00.00-07.57)

Pirms šīs sarunas TVNET lasītāju vidū tika veikta aptauja ar mērķi noskaidrot, kas lasītāju ieskatā ir veselības sistēmas lielākās problēmas. Aptaujā, kurā piedalījās 7128 lasītāji, vairāk nekā puse (51,4%) lasītāju pauda, ka lielākā problēma ir attieksme pret pacientu. 31% respondentu norādīja, ka problēma ir finansējuma trūkums mediķiem, savukārt 17,6% lasītāju pauda, ka tā ir nesakārtota e-veselība.

Lūgta izvērtēt veselības nozares stāvokli saistībā ar digitālo jautājumu ieviešanu un sakārtošanu, Bikava pauda, ka sabiedrībā nereti gaidas attiecībā uz IT rīkiem ir pārspīlētas. “Jebkurš IT rīks - vienalga, vai tas būtu telefons vai dators, - tikai atbalsta noteiktu procesu. IT rīks nevar aizstāt medicīnas māsas un kā mums pietrūkst, līdz ar to ir pilnībā saprotams, ka e-veselība nav ne pirmā, ne otrā biežāk minētā problēma veselības nozarē. Runājot par e-veselību, tās koncepcija tika apstiprināta 2005. gadā, bet izstrāde sākās 2008. gadā.

Kurš no mums sagaida, ka 2008. gadā pirkts telefons spēs šodien nodrošināt visu to, ko mums vajag?”

retoriski vaicā Bikava, piemetinot, ka, viņasprāt, galvenā problēma slēpjas pašā veselības aprūpes sistēmas organizēšanā. Eksperte pauž, ka arī attieksmes jautājums ir būtiska problēma, bet viņa gribētu aizstāvēt mediķus, īpaši medmāsas, jo speciālistu trūkuma dēļ veselības nozarē nodarbinātie ir pārslogoti. “Ja cilvēks ir noskrējies un viņam nodaļā jāaprūpē nevis četri, bet gan 15 pacienti, tad primāri tiek padarīti dzīvībai vitālie uzdevumi un cilvēciskai sarunai ar pacientu gluži vienkārši neatliek laika,” tā eksperte.

Raugoties uz veselības nozares prioritāšu attīstību gadu gaitā, kopš 2017. gada priekšplānā ir bijuši veselības nozares darbinieki, taču, skatoties ilgtermiņā, Bikava piekrīt Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētājam Valdim Kerim, ka nozares darbinieki nav vienmēr bijuši prioritāte. “Pirmā cilvēkresursu politika Latvijā datējama ap 2005. gadu, bet kopš 2005. līdz 2017. gadam ar finansējuma atrašanu gāja problemātiski,” pauž eksperte. “Ir svarīgi, lai darbs pie nozares darbinieku finansējuma jautājuma risināšanas turpinātos arī pēc vēlēšanām (..)

Kāda starpība, vai mums ir apmaksāti medikamenti vai medicīnas pakalpojums, ja mums nav medmāsu, kas to nodrošina.”

Bikava norāda, ka, atvēlot vairāk nekā 4% no IKP veselības nozarei, Latvija ir pārkāpusi tā saucamo nāves robežu, taču mērķis ir šo procentu krietni palielināt. “Lai kā to citām nozarēm negribētos atzīt, veselības nozarei pienākas vēl krietna daļa no šī IKP pīrāga,” secina eksperte.

Kā vērtējams aizejošās valdības darbs veselības jomā? (07.57-16.28)

Izvērtējot veselības aprūpes nozari kopumā šīs valdības laikā, Bikava pauž, ka būtu nepieciešams visu periodu iedalīt divās daļās: pirms Covid-19 pandēmijas un pēc. “Manuprāt, pozitīvi ir tas, ka iepriekšējās ministres [Ilzes Viņķeles laikā] daudz vairāk tika runāts par mentālo veselību un atbalsta programmām, kas savā ziņā palīdzēja tikt pāri smagajam Covid-19 periodam. Tomēr ir jāpiekrīt atsevišķiem ekspertiem, ka, koncentrējoties tikai uz Covid-19, tika ielaistas citas slimības, ar kuru sekām ārsti cīnās joprojām (..) Tāpat jāizsaka atzinība par daudzajām lietām, kas paveiktas infrastruktūras sakārtošanā, un arī jāpiezīmē, ka pandēmija savā ziņā piespieda ārstus vairāk izmantot digitālos rīkus,” pozitīvos aspektus uzskaita Bikava. “Taču, runājot par veselības aprūpes pieejamību, jānorāda, ka tā aizvien ir apgrūtināta - redzam, ka rindas veidojas ne tikai pēc valsts apmaksātiem pakalpojumiem, bet arī pēc pilnas maksas pakalpojumiem. Arī Neatliekamās medicīniskās palīdzības

dienests ir cēlis trauksmi, ka trūkstošo darbinieku dēļ ir apdraudēta dienesta darbība.”

Komentējot Veselības ministrijas plānus kopīgi strādāt pie jaunas Digitālās veselības, Bikava norāda, ka pozitīvi vērtējama esošā veselības ministra Daniela Pavļuta izpratne par tādu veselības rīku izveidi, kas būtu patiesi noderīgi, nevis būtu lieks apgrūtinājums ārstiem un pacientiem. Eksperte arī uzteic ideju veidot pacienta datu ekosistēmu, proti, vienreiz ievadītie dati saglabātos un būtu pieejami arī citiem speciālistiem, protams, ievērojot personas datu aizsardzības principus. Bikava piebilst, ka pašreizējā e-veselība tika būvēta uz tādiem pašiem principiem kā Igaunijā, taču atšķirība bija procesa organizēšanā, proti, laikus netika iesaistīti ārsti. Tāpat jāatzīmē, ka e-veselības izstrāde toreiz nebija Veselības ministrijas prioritāte, bet gan viens no daudzajiem pienākumiem, tāpēc pozitīvi vērtējams fakts, ka pašreizējais ministrs norādījis, ka jaunais digitālais risinājums būs ministrijas prioritāte.

Ko gaidīt no nākamā veselības ministra?(16.28-22.45)

Vērtējot līdz 19. jūlijam iesniegtos politisko partiju sarakstus un izvirzītos kandidātus veselības ministra amatam, eksperte pauž, ka viņa zināmā mērā ir vīlusies.

“Kad ieraugu programmā tādas frāzes kā “veselīgs dzīvesveids” un “vairāk kustēšanās”, man paliek skumji,

jo rodas iespaids, ka par savu veselību esi atbildīgs tikai un vienīgi tu pats un nevari cerēt uz neko vairāk [no veselības aprūpes sistēmas],” tā Bikava. Viņa arī norāda, ka pakalpojumu teritoriālās pieejamības problēma nav vairs tik samilzusi kā kādreiz, taču biežākās grūtības sagādā tieši pakalpojumu cenas, kas ne visiem iedzīvotājiem ir pa kabatai.

Sarunas noslēgumā Bikava pauž, ka rudenī Covid-19 saslimstība, visticamāk, pieaugs, taču mēs kā sabiedrība un valsts nenoliedzami esam daudz zinošāki un gatavāki jaunam uzliesmojumam. “Runājot par Covid-19, man gribētos norādīt nevis uz to, cik daudz un ko spēj pateikt politiķi, bet gan uz to, kā politiķi spēj ieklausīties ekspertos un salāgot viņu viedokļus,” rezumē Bikava.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par projekta "Nedēļas fokusā" saturu atbild TVNET GRUPA.