Valsts augstākās amatpersonas izsaka līdzjūtību mūžībā aizgājušā Knuta Skujenieka tuviniekiem

Jau ziņots, ka naktī uz pirmdienu, 25. jūliju, 85 gadu vecumā miris dzejnieks un atdzejotājs Knuts Skujenieks, vietnē "Facebook" vēstī dzejnieka piederīgie.

Valsts prezidents Egils Levits tviterī izteicis visdziļāko līdzjūtību Skujenieka ģimenei un piederīgajiem. Viņš uzsvēra, ka Skujenieku raksturoja drosmīga intelektuāļa stāja un optimisms. "Latviešu nācija bija viņa pamatvērtība. Par viņa latvisko un demokrātisko pārliecību padomju okupanti viņu uz septiņiem gadiem ieslodzīja soda nometnēs. Man vienmēr bija prieks ar viņu tikties. Savos darbos viņš izcili atspoguļoja latviešu tautas dvēseli. Līdzjūtība dzejnieka piederīgajiem un talanta cienītājiem," tā prezidents.

Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs arī izsaka līdzjūtību visiem Skujenieka tuviniekiem un talanta cienītājiem.

“Es nāku no mazas tautas,
Un tajā es aiziešu rīt,
Kā latvietis caur un cauri,
Un mani nepārkrustīt”

Visdziļākā līdzjūtība dzejnieka Knuta Skujenieka piederīgajiem un talanta cienītājiem, viņam mūžībā aizejot

— Edgars Rinkēvičs (@edgarsrinkevics) July 25, 2022

Līdzjūtību tviterī izteicis arī ministru prezidents Krišjānis Kariņš. 

Šodien skumja vēsts par izcilā latviešu literāta, tulkotāja un Latvijas patriota Knuta Skujenieka aiziešanu mūžībā. Mums paliek teju gadsimtu liels ieguldījums latviešu kultūras un intelektuālās bagātības vairošanā. Visdziļākā līdzjūtība tuviniekiem un visiem talanta cienītājiem.

— Krišjānis Kariņš (@krisjaniskarins) July 25, 2022

Tāpat līdzjūtību izteikusi arī Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece. "Kopā ar Knutu Skujenieku no mums aiziet vesels laikmets. Latvija, sirdsapziņa, dzeja, dziļš cilvēcīgums. Līdzjūtība dzīvesbiedrei Intai, tuviniekiem, kolēģiem," tā Mūrniece. 

Jau ziņots, ka Knuts Skujenieks zimis 1936. gada 5. septembrī Rīgā rakstnieka Emīla Skujenieka ģimenē. Pēc mātes nāves dzīvoja pie vecvecākiem Kurmenes pagasta Mūru dzirnavās. 1942.-1948. gadā mācījās Mūru pamatskolā, 1949. gadā pabeidza Taurkalnes septiņgadīgo skolu. No 1949. līdz 1950. gadam mācījās Jaunjelgavas vidusskolā, no 1951. līdz 1954. gadam Rīgas 2. vidusskolā. 1954.-1956. gadā studēja LVU Vēstures un filoloģijas fakultātē, 1956.-1961. gadā Maskavas Gorkija Literatūras institūtā.

1962. gada aprīlī viņu apcietināja un apsūdzēja par pretpadomju aģitāciju un propagandu un par neziņošanu par sarunu ar personu, kura stāstīja savas idejas par Latvijas atbrīvošanu un par darbību grupā Baltijas federācija. Notiesāts uz septiņiem gadiem stingra režīma kolonijā (Mordovijā, 1962.-1969. gads).[1] Pēc atgriešanās no izsūtījuma 1972. gadā viņu uzņēma LPSR Rakstnieku savienībā, 1978. gadā tika publicēta pirmā Skujenieka dzejoļu grāmata. 1989. gadā Skujenieku uzņēma Latvijas PEN klubā, tajā pašā gadā viņš kļuva par tā Rīgas nodaļas vadītāju. 1989. gada 6. jūnijā viņš tika reabilitēts.

Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas viņš 1991.-2003. gadā bija Latvijas Psoriāzes biedrības valdes priekšsēdis, 1992. gadā kļuva par Latvijas P.E.N. kluba priekšsēdi, organizācijai pārceļot centru no Stokholmas uz Rīgu. Pēc pārtraukuma (1995—1996) turpināja priekšsēža darbu līdz 2002. gadam. Kopš 2003. gada brīvas profesijas pārstāvis bez sabiedriskiem pienākumiem.

Viņa darbi ir atdzejoti zviedru, ukraiņu, armēņu, lietuviešu, angļu, krievu un citās valodās. Skujenieka dzejoļu krājumi ir izdoti Zviedrijā, Ukrainā un Armēnijā. Pats viņš ir atdzejojis no krievu, senebreju, ukraiņu, spāņu, grieķu, lietuviešu, maķedoniešu, somu, zviedru, dāņu un poļu valodas.