Arī diskešu paaudze var ielauzties IT nozarē

Kā uzzināji par "Iepazīsti tehnoloģijas" programmu? Kāpēc nolēmi tajā piedalīties?

Es jau ilgāku laiku biju domājusi, ka vajadzētu pamācīties kaut ko vairāk par profesionālās pilnveides kursiem. Vēlējos mācīties ko jēgpilnu, lai nebūtu, kā ar manu pirmo izglītību – pabeidzu koledžu un sapratu, ka nekad nebūšu juriste. Lai nepieļautu to pašu kļūdu, vēlējos veikt rūpīgu izvēli.

Esmu no paaudzes, kas vēl lietoja disketes, un tāpēc manas zināšanas par datoriem ir minimālas – tikai tik, cik darbā ir nepieciešams. Ņemot vērā digitalizācijas tempus, apzinos, ka tehnoloģiju zināšanas noderēs arī pēc 10 un 20 gadiem. Vienlaikus es vēlējos iespēju atkāpties, ja nu procesā sapratīšu, ka mācības man nepatīk. Laikā, kad man pa galvu maisījās šīs domas, es "Facebook" pamanīju "Riga TechGirls" mācību reklāmu. Tas atbilda visam, ko vēlējos, – iespēja iepazīt IT nozari no pašiem pamatiem, bez maksas, vakaros. Vēl labāku kombināciju būtu grūti iedomāties. Nebija variantu: pieteicos! Uzreiz kalendārā ieliku sev atgādinājumus katram mācību vakaram un gaidīju, ko uzzināšu. Kad draugi vaicāja, ko es mācīšos, godīgi teicu – vēl nezinu, kur esmu ielēkusi, bet vakaros vairs nebūšu tik brīva kā agrāk.

Kāda ir tava tagadējā atbilde – kur esi ielēkusi?

"Iepazīsti tehnoloģijas" lekcijas bija ļoti vispārīgas – nav tā, ka pabeigsi šos kursus un būsi programmētāja. Nē, tas ir ieskats nozarē un tajā, kādas profesijas ir šajā jomā. Arī man bija stereotipisks priekšstats, ka IT ir tikai programmētāji un tie puiši, kas datoru pieslēdz printerim. Taču tā nebūt nav, un IT nozare ietver arī kiberdrošību, lietojamību, projektu un produktu vadību utt. Tā ir vesela pasaule – kā Pandoras lāde! Tāpat lekcijās piedalījās uzņēmumu pārstāvji un stāstīja par ikdienas darbu un to, ko sagaida no darbiniekiem. Kursos ieguvu tik daudz informācijas, ka bija grūti noorientēties un izvēlēties sev tīkamāko – viss tik interesants!

Tu esi no diskešu paaudzes. Kā tev šķiet – kā ievilināt šo paaudzi tehnoloģiju nozarē?

Problēma ir tāda, ka nekur īsti nav pieejama strukturēta informācija iesācējiem – jo īpaši pieaugušajiem – par to, cik plaša ir IT pasaule, kādas profesijas tajā pastāv utt. Protams, tie, kurus jau interesē kaut kas konkrēts, atradīs visu vajadzīgo informāciju, bet trūkst tieši informācijas tiem, kas par šo tēmu vēl neko nezina. Vidējai paaudzei un vecākiem cilvēkiem, manuprāt, pietrūkst tieši vispārīgas informācijas par to, ko tas viss nozīmē.

Man pašai ļoti paveicās ar mentoru, kurš man parādīja, kā ir uzbūvēts dators, un es sapratu, ka šī ierīce nav tik biedējoša, kā man likās agrāk. Tā nav ierīce ar savām domām. Tur otrā pusē nav neviena, kas mēģina man iespītēt – tā ir tehnika, kas tikai dara to, ko tai liek.

Tu mācībās izvēlējies tieši kiberdoršību. Kā tā?

Nebija tā, ka es to nolēmu uzreiz pēc pirmās lekcijas, kur mūs iepazīstināja ar šo tēmu. Mums programmā deva padomu: paskaties uz to, kādā nozarē strādā pašlaik, un padomā, vai šīs zināšanas kaut kā varētu apvienot ar kādu no IT virzieniem. Ne vienmēr par 180 grādiem ir jāmaina sava profesija, varbūt IT var integrēt ar esošajām zināšanām.

Es vairāk nekā 15 gadus strādāju fiziskās drošības jomā, un pēc šī ierosinājuma piedomāju pie tā, ko es māku un kas man patīk, kurā jomā manas zināšanas varētu izmantot. Fiziskajai drošībai vistuvākā ir kiberdrošība, tāpēc es izvēlējos tieši šo virzienu. Pusgada laikā mentoru programmā esmu sapratusi, ka kiberdrošība nav tikai hakeri, un tai ir savas līdzības ar to, ko es daru savā pamatdarbā. Kiberdrošība ir arī tīklu drošība, paroļu pārvaldība, dažādu līmeņu pieejas tiesību piešķiršana darbiniekiem, datoru izsniegšana un inventarizācija, serveru glabāšana drošā vietā, informācijas klasifikācija pēc svarīguma utt. Uzbrukumi ir tikai labi ja 10% no kiberdrošības. Ja viss pārējais ir pareizi izdarīts, kiberuzbrukumu iespējamība ir minimāla. Ar to es gribētu iedrošināt meitenes izvēlēties šo virzienu, jo kiberdrošība ir ļoti plaša tēma. Ja kādu līdzīgi kā mani kopumā interesē drošības pārvaldība, šis ir virziens, kam pievērst uzmanību.

Tu minēji, ka jau daudzus gadus strādā fiziskās drošības nozarē. Abi vārdi ir saprotami, bet kopā – ne gluži. Vai tā ir apsardze – tie cilvēki, ko redzam veikalos uzmanām, lai kāds neiznes no veikala ko tādu, par ko nav samaksāts?

Jā, es sāku savas darba gaitas tieši apsardzē un strādāju dažādos objektos un dažādās pozīcijās. Biju gan apsardzes darbiniece, gan strādāju dežūrdaļā un biju arī maiņu vadītāja. Kad biju izsmēlusi sevi un koledžā vajadzēja citu darba grafiku, pusgadu nostrādāju arī cietuma apsardzē. Tad man piedāvāja darbu "Rimi" drošības dienestā kā iekšējās kontroles speciālistei, un vairākus gadus nodarbojos ar to, bet tagad jau pāris mēnešus esmu Uzraudzības centra speciāliste.

Ko tas nozīmē?

Apsardze ķer ārējos zagļus, bet iekšējās kontroles speciālists strādā ar draudiem uzņēmuma iekšienē – darbiniekiem. Viņi ir tikai cilvēki, un arī darbiniekiem mēdz paslīdēt kāja. Šajā amatā es strādāju ar reālām darbinieku zādzībām, krāpniecību, iekšējo noteikumu ievērošanas politiku un visu, kas ir saistīts ar darbinieku radītu materiālo zaudējumu nodarījumu novēršanu uzņēmumam. Veicu video analīzi, sadarbojos arī ar policiju un sagatavoju visus viņiem nepieciešamos dokumentus. Tāpat strādāju ar atbalsta sniegšanu veikaliem un preventīvo darbību ieviešanu.

Tagad kā uzraudzības centra speciālistei man vairāk jākoordinē citu cilvēku darbs. Jāuzrauga izpildītā darba kvalitāte, jānosaka prioritātes. Jāveido komunikācija ar veikaliem un policiju.

Vai tava karjera kaut kā šajā laikā ir mainījusies?

Nē, vēl ir pagājis pārāk īss laiks. Manas priekšzināšanas vēl ir pārāk mazas, es sāku no nulles. Tāpēc mans ceļš varbūt būs nedaudz garāks. Man ir plāns gada laikā iestāties augstskolā un studēt kiberdrošību.

Esmu iestājusies arī Latvijas Drošības profesionāļu asociācijā, kur arī ir aktīvi, motivējoši un iesaistoši cilvēki, kas pavelk uz jaunām lietām.

Kas ir bijuši tavi lielākie ieguvumi no šīs programmas?

Lielākais ieguvums ir zināšanas. Tagad es vairs nedomāju, ka IT cilvēki ir tikai tie, kas programmē vai saslēdz vadus birojā. Mans "wow moments" bija tas, kad es no pieredzes stāstiem sapratu, ka neviens nav piedzimis ar IT zināšanām – visi jebko šajā jomā ir darījuši pirmoreiz. Tas ir tik iedvesmojuši, ka dod vēlmi pamēģināt. Pirmajās lekcijās, kur mūs mudināja uzrunāt cilvēkus, kuri mūs interesē, es nesapratu, kā es varētu iedomāties viņus traucēt. Taču patiesībā cilvēki tiešām ir ļoti atsaucīgi. Pat ja uz savu jautājumu saņemsi atbildi "nē", arī tā ir atbilde. Gan jau kādreiz nonāksi arī pie "jā". Iekļūstot šādā vidē, arī es pati esmu mainījusies un kļuvusi atvērtāka un atsaucīgāka. Tā tas kamoliņš sāk velties – iepazīsties, runājies, vieni cilvēki iepazīstina ar citiem.

Man patika, ka mācībās bija ļoti brīva vide un, lai gan "Iepazīsti tehnoloģijas" piedalījās vairāki tūkstoši cilvēku, bija sajūta, ka esam tuva desmit cilvēku grupiņa. Visi bija pretimnākoši, ieinteresēti, atsaucīgi. Pilnīgi pretēji pieņēmumam, ka latvieši ir noslēgti un uz sevi vērsti. Šī gaisotne mani pamudināja uzdrošināties un pamēģināt daudzas lietas.

No vienas puses, varētu domāt, ka sievietēm ir plašas iespējas pieteikties visdažādākajās programmās un mācībās, no otras – sieviešu pārstāvniecība tehnoloģiju pasaulē arvien nav pārāk iepriecinoša. Kāpēc tā varētu būt?

Pēdējos 10 līdz 15 gados IT nozare ir ļoti mainījusies, bet priekšstats par to nav tik ātri izmainījies. Nozare strauji aug, bet sievietes pagaidām nav sapratušas, ka šī ir vēl viena joma, kurā strādāt. Domāju, ka citās profesijās ir stipri līdzīgi – arī politikā tikai pēdējos desmit gados sievietes parādās vairāk, bet tāpat viņu nav ne puse no kopskaita.

Taču es nekad neesmu sastapusies ar komentāriem no vīriešiem, ka sievietēm nevajadzētu būt šajā nozarē – puiši ir atsaucīgi, pretimnākoši. Es domāju, ka tas ir tikai laika jautājums, kad sievietes IT nozarē būs daudz vairāk. Ir daudzas profesijas IT nozarē, kas ir gana "sievišķīgas".

Kas būtu vajadzīgs, lai vairāk sieviešu iesaistītos tehnoloģiju pasaulē? Kāda veida atbalsts būtu nepieciešams?

Droši vien – vairāk informācijas. Cilvēki cenšas izvairīties no tā, kas viņus biedē. Domāju, ka "Riga TechGirls" ir fantastiska platforma, kas sniedz atbalstošu vidi, kur iegūt šo informāciju, kliedēt biedējošo neziņu un uzdrošināties pamēģināt. Man ļoti patīk, ka te neviens nespiež spert nākamo soli un obligāti strādāt IT nozarē. Arī tad, ja saproti, ka tava esošā profesija ir pati labākā, iegūtās zināšanas būs noderīgas.

Man šķiet, ka tieši programmas dalībnieču pieredzes stāsti ir tie, kas plašākai sabiedrībai var palīdzēt saprast, ko īsti nozīmē mācības šajā programmā un kalpot par iedrošinājumu. Mēs katra esam programmas vēstneses, tāpēc es visām savām draudzenēm stāstu par šo programmu.

Kas ir tas, ko tu viņām stāsti un kā iedrošini pieteikties "Iepazīsti tehnoloģijas" programmā?

Manā skatījumā pats nozīmīgākais ir pamatzināšanas par IT un iegūtie kontakti. Galvenais ir pašai būt atvērtai pret zināšanām un uzklausīt pieredzes stāstus. Tie patiesi iedrošina. Piemēram, vienā lekcijā savā pieredzē dalījās sieviete, kura agrāk bija zīmēšanas skolotāja, bet tagad strādā ar lietotāja pieredzes dizainu. Turklāt viņa atklāti pastāstīja par visu, kas viņai pa ceļam nesanāca. Šie reālie pieredzes stāsti iedvesmo un iedrošina. Tas nekas, ka arī man varbūt sākumā nesanāks, taču pa mazam solītim viss izdosies. Nav tā, ka visi pēc trim mēnešiem iegūst citu profesiju. Kursu pievienotā vērtība ir daudz lielāka – mums mācīja arī to, kā veidot CV, stāstīja par izmirstošajām profesijām, kādas īpašības darba devēji novērtē utt. Ne vienmēr tevi paņems darbā, pateicoties tavām tehniskajām zināšanām – nereti tās ir cilvēciskās īpašības, kas tiek novērtētas vairāk.