Elektroenerģijas fiksētas cenas līgumu īpatsvars mājsaimniecību segmentā kopumā veido 59,84%, mainīgas cenas līgumu izvēlējušās 16,14% mājsaimniecību, bet universālo pakalpojumu - 24,02%, liecina SPRK pirmā ceturkšņa dati.
Savukārt 2021.gada pirmajā ceturksnī fiksētas cenas līgumu īpatsvars mājsaimniecību segmentā kopumā veidoja 57,7%, mainīgas cenas līgumu bija izvēlējušies 15,58% mājsaimniecību, bet universālo pakalpojumu - 26,71%.
SPRK priekšsēdētāja Alda Ozola norāda, ka kopš elektroenerģijas tirgus atvēršanas mājsaimniecībām 2015.gadā var izvēlēties elektroenerģijas tirgotāju un atbilstošāko piedāvājumu. Kamēr cenas ir zemas, tikmēr lielākoties iedzīvotāji par saviem rēķiniem tik daudz neuztraucas. Kad cenas aug, aktīvāk tiek meklētas iespējas samazināt elektroenerģijas izmaksas.
"Kopumā jāteic, ka kopš tirgus atvēršanas lietotāji kļuvuši izglītotāki un gatavi meklēt risinājumus, kā gudrāk ietaupīt.
Turklāt vieni cenšas ekonomēt elektroenerģijas patēriņu, citi maina elektroenerģijas tirgotāju vai veic abas darbības kopā," pauž Ozola.
Savukārt Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) vadītāja Baiba Vītoliņa uzsver, ka apstākļos, kad elektroenerģija kļuvusi tik dārga, tie ir būtiski izdevumi katrai mājsaimniecībai, tādēļ īpaši jāraugās, lai izvēlētais elektrības tirgotājs, līguma, kā arī norēķinu veids atbilstu elektroenerģijas patēriņa ieradumiem. Ja tiek nolemts mainīt elektroenerģijas tirgotāju, noteikti rūpīgi jāizpēta līgums, kāda būs elektroenerģijas cena, kāds būs tās noteikšanas mehānisms, līguma minimālais termiņš un vai, no tā atkāpjoties, paredzēts līgumsods.