Krievijas uzbrukums Ukrainai met jaunu gaismu uz problēmām, kurām agrāk nebija nekāda sakara ar kariem. Proti – uz energopolitiku. Diskutablie gāzes vadi, kurus Putins savulaik izvilka pa Baltijas jūras dibenu, - Nord Stream 1 un Nord Stream 2 - ir šodien kļuvuši par skarbu kara ieroci. Putinam izdevies padarīt eiropiešus atkarīgus no gāzes vada. Viņš stabulē, un pārējie dejo. Ja pārtrauc spēlēt (aizgriež gāzes vada krānu), tad viss pagalam.

Jūnija sankcijas

Pirms diviem mēnešiem Eiropas Savienība publiskoja sesto sankciju paketi pret Krieviju. Ar šo Krievijas iespējas eksportēt naftu un degvielu uz Eiropu būtiski samazinājās. Septītā pakete veltīta dabas gāzes eksporta ierobežojumiem. Taču daudzi novērotāji uzskata, ka to būs gandrīz neiespējami realizēt, jo atkarība no krievu dabas gāzes daudzviet ir milzīga. Domāju, ka nekas nav neiespējams. Šis eksports jau tiek ierobežots. Piemēram, Vācija atteicās no otrā gāzes vada (Nord Stream 2) izmantošanas un kopuzņēmums tāpēc nonāca uz bankrota sliekšņa. Tātad šis gāzes vads, kas sastāv no divām metru platām caurulēm, stiepjoties no Ustjlugas Krievijā uz Lubminu Vācijā, šodien guļ Baltijas jūras dibenā neizmantots. Taču Nord Stream 1, kuru atklāja agrāk (2011-2012) (un tas ir apmēram tieši tāds pats, tikai sākas Krievijas okupētajā somu Vīborgā (Vīpuri), joprojām piegādā Krievijas gāzi eiropiešiem.

Tagad, vasaras vidū, Nord Stream 1 ir slēgts tehnisko pārbaužu dēļ. Visi zina, ka tā regulāri notiek, un par gāzes piegāžu pārtraukumiem no Krievijas nemēdz satraukties. Taču šogad ir citādi. Vāciešu vidū pastāv bažas, ka krievi var neieslēgt savu gāzes vadu. Ja Kremlis to neieslēgs, tad ar šo ietekmēs ne tikai siltumu vācu mājokļos ziemā, bet arī visu Vācijas industriju. Auto ražošanu ieskaitot.

Komentāri
CopyLinkedIn Draugiem X