Šodienas redaktors:
Vita Daukste-Goba

Padomi, kā izkļūt no sešām "naudas lamatām" un ieekonomēt pieklājīgu naudas summu

Raksta foto
Foto: Unsplash

Inflācija turpina pieaugt, un tas jūtams arī ikdienā – cenas visam kāpj. Līdz ar to ir ļoti svarīgi rūpīgāk pievērst uzmanību saviem tēriņiem. Ļoti iespējams, ka cilvēki, kuri jau iepriekš sekojuši līdzi saviem tēriņiem, nav pamanījuši vairākas “naudas lamatas”. CNN sniedz ieskatu sešos tēriņu veidos, no kuriem var atbrīvoties un tādējādi – arī ietaupīt.

1. Komisijas maksa bankām

Ļoti iespējams, ka par kādiem darījumiem, piemēram, skaidras naudas izņemšanu bankomātā, ir kāda komisijas maksa. Šie parasti ir “neredzamie izdevumi”, kas laika gaitā var sastādīt zināmu summu naudas. Tieši tādēļ ir vērts pievērst uzmanību banku cenrādim un izvēlēties to banku, kam nav nekādu slēpto un cita veida komisijas maksu.

2. Atlaižu preces, kas nemaz nav vajadzīgas

Ir skaidrs, ka, ieejot veikalā, redzot kādu preci, kas iepriekš maksājusi dārgāk, rodas vēlme to iegādāties un šķietami ietaupīt. Tomēr ir jautājums – vai šī prece tik tiešām ir vajadzīga. Nereti, iegādājoties akcijas preces, sanāk iztērēt vairāk naudas, nekā būtu nepieciešams.

Tieši tādēļ nākamreiz, ieraugot veikalā kādu akcijas preci, to nevajag uzreiz pirkt, bet gan labāk dot sev laiku (piemēram, diennakti), lai izvērtētu – vai tiešām šī konkrētā prece ir nepieciešama un vai tas nav mirkļa vājums.

3. Abonēšanas pakalpojumi, kas netiek izmantoti

Pērn pētījumos secināts, ka vairāk nekā 70% patērētāju iztērējuši visai nozīmīgas naudas summas (pat ap 50 eiro mēnesī), maksājot abonentmaksu par pakalpojumiem, kas nemaz netiek izmantoti. Iemesls tam varētu būt tas, ka cilvēki nereti piekrīt kāda pakalpojuma izmēģinājumam, ievada savus kartes datus un pēc tam vienkārši par to aizmirst.

“Parasti šādas lietas tiek apmaksātas automātiski, līdz ar to cilvēki nemaz nenojauš, ka viņi katru mēnesi maksā par lietām, kas nemaz netiek izmantotas. Tas ir ļoti viegls veids, kā izmest naudu ārā pa logu,” sacīja “DealNews” analītiķe Jūlija Remholda.

Šajā gadījumā ļoti vērtīgi ir uzmanīgi izpētīt, kādiem pakalpojumiem ir pieslēgta automātiskā apmaksa. Iespējams, ka var atrast kādu “zagli”, kas ik mēnesi no konta liek pazust kādai konkrētai summai naudas par pakalpojumu, kas nemaz netiek izmantots.

4. Paradumi virtuvē

Pētījumi liecina, ka nozīmīgs daudzums pārtikas nemaz netiek izmantots un vēlāk tiek izmests mēslainē. Šis punkts labi sasaucas ar otro punktu – ieejot lielveikalos (it īpaši vakara stundās), plauktos gozējas dažādas nocenotās preces (kam derīguma termiņš tuvojas beigām), tādēļ rodas kārdinājums iegādāties kādu dārgāku pārtikas preci par zemāku cenu. Tā rezultātā šie produkti var netikt izmantoti, bet ierobežotā derīguma termiņa dēļ tie ātri kļūst nelietojami.

Kā rīkoties šajā situācijā? Pirms dodaties uz lielveikalu, rūpīgi pārlūkot sava ledusskapja saturu. Ļoti noderīgi ir ieplānot savas maltītes un sastādīt iepirkumu sarakstu. Šādi būs iespējams ne tikai nodrošināt to, ka tiek iegādāti tikai vajadzīgie produkti, bet arī tiks samazināta iespēja, ka tiks nopirkta kāda pārtikas prece, kas tāpat aizies zudumā.

5. Pagarinātā garantija

Iegādājoties jaunu telefonu, datoru vai citu ierīci droši vien jau ir nācies saskarties ar pārdevēja uzstājīgumu, cenšoties mums piedāvāt pagarinātās garantijas pakalpojumus. Jā, šāda veida pakalpojums var atmaksāties, ja jauno iekārtu ir nepieciešams remontēt, taču ne vienmēr tas ir izdevīgs piedāvājums patērētājiem. Citreiz var gadīties, ka iegādājoties pagarināto garantiju, pašas garantijas maksa būs krietni dārgāka nekā potenciālais remonts, vai arī – garantija nemaz nesegs konkrēto problēmu.

Šajā gadījumā prātīgāk ir censties veidot uzkrājumu (piemēram, no iepriekšējos punktos iegūtajiem līdzekļiem) vai “ārkārtas izmaksu fondu”, kas jebkurā brīdī ļauj nosegt iekārtas remontu tad, ja tas ir nepieciešams un ir beigusies standarta garantija. Tādējādi var izvairīties no pagarinātās garantijas izmaksām, kas ļoti bieži tiek samaksāta, bet netiek izmantota.

6. Maksa par apdrošināšanu

Ir skaidrs, ka, tāpat kā citi pakalpojumi, arī apdrošināšana ar laiku kļūst dārgāka. Vispopulārākie apdrošināšanas veidi ir auto, mājokļa un veselības apdrošināšana, ko cilvēki nereti iegādājas pie viena apdrošinātāja. Tomēr ir vērts palūkoties apkārt – iespējams, ka kāds cits pakalpojuma sniedzējs piedāvās lētāku cenu OCTA’i, bet kāds cits – mājoklim, ļaujot ieekonomēt pat vairākus desmitus eiro.

“Apdrošinātāji var arī piedāvāt dažādus vilinošus piedāvājumus jaunajiem klientiem, kas patiešām ir izdevīgi tikai sākuma periodā. Vēlāk, raugoties uz piedāvājumiem, ir iespējams atrast labākus piedāvājumus – ar plašāku apdrošināšanas segumu par zemāku cenu,” sacīja patērētāju paradumu eksperte Andrea Voroha.

Internetā ir pieejami vairāki rīki, piemēram, “Mana polise” vai “Salīdzini polises”, kurās ir iespējams aprēķināt un atrast labāko polises cenu vairākos segmentos – gan īpašumam, gan automašīnai, gan ceļojumiem un veselībai. Atrodot labākos piedāvājumus, gadā iespējams ietaupīt ļoti ievērojamu summu naudas.

Svarīgākais
Uz augšu