Kāpēc gliemežnīcās šalc jūra?

“Tā nav jūras skaņa. Tomēr, turot gliemežnīcu pie auss, ir saprotams, kāpēc daži cilvēki domā, ka tā ir jūra,” mītu kliedēja skaņu inženieris Trevors Kokss.

Bet, ja tā nav jūra, tad kas?

“Tu dzirdi apkārtējo jeb fona troksni, kuru pastiprinājušas gliemežnīcas fiziskās īpašības,” izdevumam “Live Science” paskaidroja neiroloģijas speciālists Endrjū Kings.

Kings stāstīja, ka cietā, izliektā gliemežnīcas iekšienes virsma atstaro skaņas viļņus, liekot tiem gliemežnīcā “šaudīties apkārt”. Rezultātā gliemežnīca darbojas kā rezonators, palielinot noteiktas skaņas frekvences. Tieši tāpēc tās ir skaļākas, kad pieliekam gliemežnīcu pie auss.

Frekvences, kuras tu dzirdi, ir atkarīgas no gliemežnīcas izmēra un formas. Ja gliemežnīcas forma ir neregulāra, tajā, visticamāk, rezonēs vairākas frekvences.

“Gliemežnīca ir tāds kā pūšamais instruments,” piebilda Kokss.

Kā skaidro abi eksperti, patiesībā nav nemaz vajadzīga gliemežnīca, lai dzirdētu skaņu, kas tik ļoti atgādina jūras šalkoņu. Līdzīgu pieredzi var gūt, pie auss pieliekot krūzi vai bļodiņu.

Tiesa, lai dzirdētu šalkoņu gliemežnīcā vai kādā citā līdzīgā objektā, ir jābūt kādam fona troksnim. Proti, šalkoņu nebūs iespējams dzirdēt istabā ar skaņas izolāciju.

Lūk, tieši tāpēc, ja tu atrodies pie jūras un klausies gliemežnīcu, tad tu tiešām tur dzirdi jūras šalkoņu. Tik vienkārši.