Piemēram, ASV tirdzniecības gigants “Walmart” paziņoja, ka ir jūtamas pārmaiņas patērētāju uzvedībā – cilvēki arvien mazāk iegādājas ilgtermiņa preces, piemēram, apģērbus. Skatoties uz akciju tirgu, lielveikalu ķēdes ir starp lielākajiem zaudētājiem, jo “S&P 500” indeksā kritums novērots ne tikai “Walmart”, bet arī “Etsy”, “Ross Stores” un “Best Buy”.
Patēriņa preču ražotāji ir smaga lēmuma priekšā – vai nu inflācijas seku radītos zaudējumus uzņemties pašiem, vai arī novirzīt tos pārdevējiem, vēl straujāk ceļot cenas. Laikā, kad iedzīvotāju pirktspēja samazinās, tas var vēl vairāk likt cilvēkiem meklēt konkrētu preču lētākas alternatīvas.
“Unilever” norādīja, ka kompānijas produkcija Eiropā ievērojami zaudē tirgus pozīcijas lētākiem lielveikalu vietējiem zīmoliem, līdz ar to nākas palielināt izdevumus reklāmām. Sagaidāms, ka šī gada beigās finanšu rādītāji nebūs iepriecinoši, ņemot vērā palielinātās izmaksas izejmateriāliem un precēm kopumā.
“Unilever” izpilddirektors Alans Jope brīdināja, ka “mēs nonākam lēnākas ekonomiskās izaugsmes periodā. Vēl nav skaidrs, vai nonāksim recesijā, taču ir skaidrs, ka mūsu iespējas pārvarēt šos apstākļus ir pilnībā atkarīga no mūsu zīmolu veiksmes”.
“Coca-Cola” vadītājs Džeimss Kvincijs sacīja, ka patērētāji pagaidām netaupa naudu uz kompānijas produktiem, taču ir redzamas “recesijas uzvedības pazīmes”.
“Patērētāji sāks arvien vairāk domāt par dārgākām precēm, piemēram, mašīnu var nomainīt vēlāk, arī jaunu gultu var nopirkt vēlāk. Un vēlāk tiks arī domāts uz to, kā ieekonomēt uz lētākām precēm. Daudzās valstīs šis process jau ir sācies,” teica Kvinsijs.
Citi uzņēmumi kā “Reckitt Benckiser”, “Procter & Gamble” un “Nestle” vēl gatavojas paziņot savus finanšu rādītājus. Zināms, ka kompānijās pieaug arī iekšējais spiediens – darbinieki pieprasa paaugstināt algas, lai vieglāk varētu tikt galā ar dzīves dārdzību.
“Mums bieži jautā – vai algas kāps tādā pašā tempā kā inflācija. Atbilde ir – nē. Inflācija ir posts, kas ietekmē ikviena dzīves standartus,” sacīja “Unilever” vadītājs Jope.