Pasaulē lielākie pārtikas preču ražotāji atklājuši, kā pieaugošā inflācija ietekmē ne tikai uzņēmējdarbību, bet arī atstāj spiedienu uz mājsaimniecībām. Tiek norādīts, ka jau pašlaik pasaules iedzīvotāju patēriņa līmenis sarūk un atstās ietekmi ne tikai uz pārtikas ražotājiem, bet arī tirgotājiem, vēsta “Financial Times”.
Patēriņa preču ražotāji brīdina par nepatīkamām inflācijas sekām
Inflācijas vilnis daudzviet pasaulē sasniedzis augstāko līmeni vairāku desmitgažu laikā. “Amazon” palielinājusi cenas “Prime” klientiem lielākajos Eiropas tirgos – tīmekļa tirdzniecības gigants uzsvēra, ka “inflācijas un uzturēšanas izmaksu pieaugums” ir vainojams pie kompānijas sniegto pakalpojumu sadārdzināšanās, kamēr “Unilever” brīdināja par “bezprecedenta cenu kāpumu”.
Lielbritānijas patēriņa preču ražotāja “Unilever” zīmolu “Dove”, “Hellmann’s” un “Cif” cenas šī gada otrajā ceturksnī augušas par vidēji 11,2%. Kompānija pauž bažas, ka tie nav cenu griesti un cenu kāpums vēl tikai turpināsies.
Cenu kāpums gan ļāva “Unilever” sasniegt labākus pārdošanas rādītājus nekā gaidīts, taču pārdoto preču apjoms samazinājies par diviem procentiem, jo patērētāji aktīvāk meklē lētākas alternatīvas.
“Coca Cola” ziņoja par līdzīgu tendenci. Šīs kompānijas produktu cenas augušas par vidēji pieciem procentiem, kamēr “McDonald’s” meklē ieviest plašākas atlaižu iespējas, jo inflācijas dēļ arvien vairāk patērētāju meklē lētākas alternatīvas. Pārdošanas rezultātu pieaugums tiek skaidrots ar cenu pieaugumu.
Arī citas kompānijas paziņojušas, ka ir jūtams efekts no tā, ka patērētājiem daudz vairāk naudas jāizdod par pārtiku un citām precēm.
Piemēram, ASV tirdzniecības gigants “Walmart” paziņoja, ka ir jūtamas pārmaiņas patērētāju uzvedībā – cilvēki arvien mazāk iegādājas ilgtermiņa preces, piemēram, apģērbus. Skatoties uz akciju tirgu, lielveikalu ķēdes ir starp lielākajiem zaudētājiem, jo “S&P 500” indeksā kritums novērots ne tikai “Walmart”, bet arī “Etsy”, “Ross Stores” un “Best Buy”.
Patēriņa preču ražotāji ir smaga lēmuma priekšā – vai nu inflācijas seku radītos zaudējumus uzņemties pašiem, vai arī novirzīt tos pārdevējiem, vēl straujāk ceļot cenas. Laikā, kad iedzīvotāju pirktspēja samazinās, tas var vēl vairāk likt cilvēkiem meklēt konkrētu preču lētākas alternatīvas.
“Unilever” norādīja, ka kompānijas produkcija Eiropā ievērojami zaudē tirgus pozīcijas lētākiem lielveikalu vietējiem zīmoliem, līdz ar to nākas palielināt izdevumus reklāmām. Sagaidāms, ka šī gada beigās finanšu rādītāji nebūs iepriecinoši, ņemot vērā palielinātās izmaksas izejmateriāliem un precēm kopumā.
“Unilever” izpilddirektors Alans Jope brīdināja, ka “mēs nonākam lēnākas ekonomiskās izaugsmes periodā. Vēl nav skaidrs, vai nonāksim recesijā, taču ir skaidrs, ka mūsu iespējas pārvarēt šos apstākļus ir pilnībā atkarīga no mūsu zīmolu veiksmes”.
“Coca-Cola” vadītājs Džeimss Kvincijs sacīja, ka patērētāji pagaidām netaupa naudu uz kompānijas produktiem, taču ir redzamas “recesijas uzvedības pazīmes”.
“Patērētāji sāks arvien vairāk domāt par dārgākām precēm, piemēram, mašīnu var nomainīt vēlāk, arī jaunu gultu var nopirkt vēlāk. Un vēlāk tiks arī domāts uz to, kā ieekonomēt uz lētākām precēm. Daudzās valstīs šis process jau ir sācies,” teica Kvinsijs.
Citi uzņēmumi kā “Reckitt Benckiser”, “Procter & Gamble” un “Nestle” vēl gatavojas paziņot savus finanšu rādītājus. Zināms, ka kompānijās pieaug arī iekšējais spiediens – darbinieki pieprasa paaugstināt algas, lai vieglāk varētu tikt galā ar dzīves dārdzību.
“Mums bieži jautā – vai algas kāps tādā pašā tempā kā inflācija. Atbilde ir – nē. Inflācija ir posts, kas ietekmē ikviena dzīves standartus,” sacīja “Unilever” vadītājs Jope.