Levits aicina MK rūpīgi izstrādāt noteikumus par pašvaldības līdzdalību privāto izglītības iestāžu finansēšanā

Grozījumi Izglītības likumā precizē pašvaldības līdzdalību akreditētas privātās izglītības iestādes uzturēšanas izdevumu finansēšanā, ja tajā vispārējās pamatizglītības programmu apgūst bērns, kura dzīvesvieta deklarēta pašvaldības administratīvajā teritorijā.

Ar šo likumu potenciāli ir paplašināts to privāto izglītības iestāžu loks, kas varēs pretendēt uz pašvaldību finansējumu, tādēļ Valsts prezidents vērš uzmanību, ka vienlaikus likums joprojām paredz MK tiesības noteikt kārtību, kādā notiek līgumu slēgšana starp pašvaldību un privāto izglītības iestādi par attiecīgās privātās izglītības iestādes uzturēšanas izdevumu finansēšanu, un tiesības noteikt izglītojamo mērķa grupas, kuru mācību maksu sedz pati attiecīgā izglītības iestāde.

Tāpat no likuma regulējuma un tā mērķa un jēgas nepārprotami izriet, ka visas privātās izglītības iestādes nevarēs pretendēt uz pašvaldības līdzfinansējumu, norāda Levits. Tas būs iespējams tikai īpašos gadījumos, kad bērnam nepieciešama īpaša mācību vide vai mācību metodika izglītības iegūšanas procesā.

Tādēļ Valsts prezidents vēstulē Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam (JV) aicina MK "nevilcinoties, atbildīgi un rūpīgi strādāt ar šo Saeimas doto pilnvarojumu un sagatavot precīzu un korektu regulējumu, kas nodrošinās Izglītības likuma 17. panta trešās daļas 27.1.punkta mērķa sasniegšanu, vienlaikus nepieļaujot pašvaldību līdzekļu nelietderīgu tērēšanu un iespējamus centienus saņemt pašvaldības finansējumu pretēji attiecīgās normas mērķim un jēgai".

Levits vēstulē atsaucas uz MK rosināto skolu tīkla optimizāciju, kas pašlaik notiek Latvijā un skar daudz pašvaldību, un uzsver, ka tas ir būtiski izglītības kvalitātes nodrošināšanai un izglītības sistēmas efektivizācijai.

"Šajā Latvijas ilgtspējai tik būtiskajā reformā tās sekmīgai norisei būs nepieciešama arī turpmāka MK aktīva iesaiste, tai skaitā risinot jautājumus par privāto izglītības iestāžu finansēšanas kārtības noteikšanu. Būtiski ņemt vērā, ka ne katra privātā izglītības iestāde ir tiesīga pretendēt uz pašvaldības finansējumu," akcentē Valsts prezidents.

Līdz ar to MK esot jāveido tāds regulējums, kas ļauj efektīvi un caurskatāmi piemērot Izglītības likumā noteiktos kritērijus par pašvaldību budžeta līdzekļu izlietošanu privāto izglītības iestāžu finansēšanai.

Valsts prezidents aicina MK sekot līdzi jaunā regulējuma piemērošanai, jo īpaši pirmajā gadā pēc likuma spēkā stāšanās, un nekavējoties reaģēt ar nepieciešamiem papildinājumiem MK noteikumos vai atbilstošām likumdošanas iniciatīvām, ja tiek konstatētas regulējuma nepilnības vai mēģinājumi iegūt pašvaldības finansējumu pretēji šīs normas mērķim un jēgai.

Tāpat prezidents sagaida, ka MK viņu informēs par noteikumu izstrādi un Izglītības likuma jaunās redakcijas piemērošanu.

TVNET jau rakstīja, ka Saeima, pieņemot galīgajā lasījumā grozījumus Izglītības likumā, no tā svītrojot privāto izglītības iestāžu līdzfinansēšanas nosacījumu, ka iestādei jāīsteno tāda vispārējās izglītības programma, kas netiek piedāvāta šīs pašvaldības dibinātajās izglītības iestādēs.

Priekšlikumu, kuru iesniedza deputāts Ritvars Jansons (NA), iepriekš nebija atbalstījusi Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija, taču parlaments to atbalstīja. Par priekšlikumu balsoja 46 deputāti no koalīcijā esošajām Nacionālās apvienības un partijas "Konservatīvie", kā arī daļa "Saskaņas" un citi opozīcijas deputāti.

Savukārt pret balsoja 24 deputāti no valdību veidojošajām partiju apvienībām "Jaunā Vienotība" un "Attīstībai/Par!". Balsojumā nepiedalījās 12 deputāti no klātesošajiem - lielākoties no Zaļo un zemnieku savienības un daļa "Saskaņas" parlamentāriešu.

Kā Saeimas sēdē skaidroja Izglītības komisijas atbildīgā ziņotāja, parlamenta deputāte Ilga Šuplinska, atbalstot šādu priekšlikumu, faktiski ir noteiks, ka pašvaldībām visur jāfinansē šāda veida sabiedriskā labuma organizācijas vai sociālā uzņēmuma privāto izglītības iestāžu uzturēšanas izdevumi. Šuplinska atzīmēja, ka komisijā priekšlikums netika atbalstīts.

Savukārt deputāts Jansons debatēs skaidroja, ka viņa priekšlikums nodrošināšot "taisnīgu un vienlīdzīgu attieksmi budžeta līdzekļu sadalē", jo bērna vecāki savai pašvaldībai maksā nodokļus. Jaunā kārtība garantēs bērnu un vecāku tiesību ievērošanu un vecāku brīvu izvēli, bērna labākajās interesēs nodrošināt kvalitatīvu izglītību, uzsvēra politiķis.

Deputāta ieskatā, līdzšinējā kārtība neatbilst bērnu interesēm, un politiķis arī minēja dažas "izcilas privātskolas", kuras būtu jāatbalsta ar finansējumu.

Savukārt Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) aicināja Levitu neizsludināt grozījumus Izglītības likumā, kas nosaka privāto mācību iestāžu finansēšanu no pašvaldību budžetiem.

LPS norāda, ka primāri izglītības pakalpojuma sniegšana ir valsts un pašvaldības kompetence, kas nodrošina ikvienam bērnam iespēju un tiesības saņemt izglītību sev tuvākajā mācību iestādē.

Līdz šim pašvaldības iesaistījušās privātās izglītības iestādes izglītības pakalpojuma finansēšanā tikai gadījumos, ja šī izglītības iestāde īstenoja tādu vispārējās izglītības programmu, kura netiek piedāvāta šīs pašvaldības dibinātajās izglītības iestādēs. Turklāt šis privātais pakalpojuma sniedzējs ir sabiedriskā labuma organizācija vai sociālais uzņēmums, kura mācību procesā vismaz 10% iesaistīto izglītojamo ir no sociālām mērķa grupām un kuru mācību maksu sedz attiecīgā izglītības iestāde.

Saskaņā ar Izglītības likuma 29.panta 1.punktu, izglītības iestādes dibinātājam ir jānodrošina izglītības iestādes nepārtrauktai darbībai nepieciešamie finanšu un materiālie līdzekļi. Savukārt, apstiprinot grozījumus šajā likumā, tiek noteikta atteikšanās no dibinātāja obligātā pienākuma nodrošināt savas dibinātās izglītības iestādi ar finanšu līdzekļiem un materiālo nodrošinājumu tās nepārtrauktai darbībai. LPS ieskatā, tas nozīmē, ka viens likuma pants ir pretrunā ar šī paša likuma citu pantu.

Savukārt, "nediskutējot par paredzamo ietekmi uz pašvaldību budžetiem", LPS ieskatā, šā likumprojekta pieņemšanā nav ievērots labas likumdošanas princips.