Tomēr laika gaitā daudz kas ir mainījies. Tās iezīmes, kas nodrošināja īpašas bezceļa spējas, daļēji kļuvušas rudimentāras, savukārt tās, kas patiešām nepieciešamas ikdienā – plašs salons, komfortabla gaita un vieglajam auto līdzīga vadāmība –, pastāvīgi tikušas uzlabotas. Savukārt agrāko spēkratu iezīmes drīzāk paturētas kā stila atribūti.
“Labākie paraugi demonstrē patīkamu vadāmību, un bagāžas ietilpība dažos gadījumos pat spēj mēroties ar universāļiem. Rezultātā pieejams plašs spektrs, kam vienā galā ir spēkrati, kuri joprojām spēj braukt pa bezceļu, bet otrā – krosoveri, kas faktiski ir vieglie pasažieru auto ar augstāku virsbūvi un drusku lielāku klīrensu. Pašlaik notiek šo modeļu īpašību pieslīpēšana, lai pilnveidotu ergonomiku un atrastu labāko kompromisu starp gaitas komfortu un vadāmību,” stāsta Guntars.
Komforts: viens mērķis – dažādi risinājumi
Guntars Pulss gan atgādina, ka SUV un pat krosoveriem ir augstāks smaguma centrs, tāpēc tie vairāk sasveras līkumos, uzņemot ātrumu un bremzējot. Vienkāršākais variants ir izmantot stingrāku balstiekārtu, taču, ejot īsāko ceļu, rodas pretējs efekts – auto, kam vajadzētu būt vienaldzīgam pret ceļa nelīdzenumiem, bez žēlastības drebina iekšā sēdošos cilvēkus. Tāpēc inženieriem jālauza galva, kā atjautīgi savienot šķietami nesavienojamas lietas.
Latvijas Gada auto konkursa tiesnesis piebilst, ka līdzekļi, ko ražotāji iegulda savos modeļos, atšķiras atbilstoši spēkrata izmēram, masai un lietojumam, taču, pat ejot dažādus ceļus, ir iespējams nonākt pie līdzīga mērķa. “Vieglo un relatīvi lēto modeļu vajadzības tehniski var atrisināt vienkāršāk un ar mazākiem ieguldījumiem, bet, lai augstu gaitas komfortu, labu vadāmību un pieklājīgas bezceļa spējas pieburtu lielām mašīnām, ir jārada sarežģītas šasijas. Un inženieru uzdevumu vēl jo grūtāku padara tas, ka šīs auto spējas jānodrošina ļoti plašā diapazonā,” saka Profi Latvija redaktors.