Vasara jau lēnām tuvojas noslēgumam, taču visiem atmiņā joprojām ir mokošās naktis, kad svelmainais karstums aiz loga neļāva iemigt. Klimata pārmaiņu dēļ eksperti prognozē, ka šādi ekstrēmi laikapstākļi kļūs arvien biežāki un līdz ar to - arvien nepanesamāki. Taču kā uz pannas atrodamies ne tikai mēs, bet arī betona konstrukcijas pilsētās, asfalta lielceļi un pat dzelzceļi. Būvējot jebkuru infrastruktūras objektu, jāņem vērā klimatiskie apstākļi, kādos tas atradīsies, un tagad, kad ekstrēms klimats sāk kļūt par normu, aktualizējies jautājums - vai Latvijas infrastruktūra tam ir gatava?

Eksperte pauž, ka šobrīd ir grūti prognozēt, kādas tieši un cik lielas izmaksas klimata pārmaiņas varētu radīt Latvijai. No vienas puses, Marija Bočkarjova, vides ekonomiste un Tventes universitātes docētāja, skaidro, ka Latvijas gadījums nav tas sliktākais, jo karstuma viļņi nav tik ekstrēmi kā, piemēram, Lielbritānijā, kurā 19.jūlijā tika sasniegta augstākā reģistrētā temperatūra vēsturē. “No otras puses raugoties, jā, Latvijas infrastruktūra, piemēram, dzelzceļi, būvēti un vairāk pielāgoti aukstumam, taču nevar teikt, ka tie nedarbojas nemaz karstumā,” nosaka eksperte.