Nogādājot vecos, nekam nederīgos metālus metāllūžņu pieņemšanas punktos, ir iespējams būt drošam, ka metāla veids tiks atpazīts un iešķirots pie līdzīgiem metāliem. Tas ir process, kurā tiek ievērotas gan vides, gan darba drošības prasības, kura galarezultātā persona gūst ne tikai finansiālu atlīdzību, bet arī apziņu, ka viņa rīcība ir veicinājusi vides sakoptību un drošību, resursu taupīšanu ar aprites ekonomikas palīdzību, sniedzot vecām lietām jaunu dzīvi. Nevar noliegt, ka ikvienā mājsaimniecībā rodas metāllūžņi – sadzīves tehnika, būvniecības materiāli, transportlīdzekļi vai lauksaimniecības tehnika un daudz kas cits. Izmantojot iespēju un nododot tos metāllūžņu punktos, atkritumu poligonos nonāks vien tikai tie materiāli, kas nav no metāla. Ņemot vērā, ka no metāllūžņiem tiek izgatavoti gatavi produkti, ko iegādājas metalurģijas uzņēmumi, lai ražotu savu produkciju, metāla atkritumus ir iespējams uzlūkot kā izejmateriālu ar pievienoto vērtību jaunu lietu radīšanai. Līdz ar to, domājot par metāllūžņiem no vides tīrības aspekta, ir iespējams arī saņemt finansiālu atlīdzību, ko iespējams ieguldīt tālākās personīgās aktivitātēs zaļā dzīvesveida ietvaros.