Dzjadko pauda, ka, viņaprāt, notikumi Latvijā informācijas un "Doždj" dienaskārtības ziņā ne ar ko būtiski neatšķiras no notikumiem citās valstīs. "Doždj" ir divas auditorijas - cilvēki Krievijā un krievvalodīgie ārpus Krievijas, kas gan ir sadalīta vēl mazākās auditorijās, ko, kā izrādījās, nav iespējams apvienot.
"Šodien pirmo reizi kopš PSRS sabrukuma ir parādījusies visus vienojoša tēma ar mīnuszīmi - karš, kura sekas skar ikvienu.
Mūsu uzdevums ir atrast tēmas, kas būtu svarīgas ikvienam: interesants stāsts, ko ir interesanti skatīties, un vietējs, bet ne īsti vietējs stāsts, piemēram, par pieminekli Rīgā, jo Eiropā ir daudz padomju laika pieminekļu, pret kuriem dažādās Eiropas valstīs izturas atšķirīgi," stāstīja Dzjadko.
"Doždj" galvenais redaktors atzina, ka Latvijā pieminekļa jautājums ir ļoti sāpīgs un sen nobridis stāsts, kas tāds kļuva tostarp arī Latvijas varasiestāžu vainas dēļ.
"Man šķiet, ka politika ar krievvalodīgajiem iedzīvotājiem Latvijā nebija gluži pareiza, jo netika ņemts vērā, ka Latvijas krievvalodīgie iedzīvotāji nedzīvo vakuumā. Šķita, ka šajā problēmā ir iesaistītas tikai divas puses: Latvijas varasiestādes un krievvalodīgie iedzīvotāji, taču patiesībā vienmēr klātesoša bija milzīga trešā puse - Krievijas varasiestādes, kas šo problēmu ļoti sarežģīja. Ja tev ir tik bīstama, viltīga un izdomas bagāta puse kā Krievijas propaganda, tad tev pašam ir jābūt viltīgākam un sarežģītākam, un šajā ziņā, manuprāt, situācija ir nenovēršami nonākusi līdz šādam stāvoklim," teica Dzjadko.