Dūrītis: Latvijai jāpapildina materiālās rezerves attiecībā uz medicīnu ārkārtas gadījumos

Veselības ministrijas parlamentārais sekretārs Ilmārs Dūrītis piedalās diskusijā par veselības budžetu un tā ietekmi uz valsts ekonomiku, kurā tiek prezentēti rezultāti Latvijas iedzīvotāju aptaujai par veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību.
Veselības ministrijas parlamentārais sekretārs Ilmārs Dūrītis piedalās diskusijā par veselības budžetu un tā ietekmi uz valsts ekonomiku, kurā tiek prezentēti rezultāti Latvijas iedzīvotāju aptaujai par veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību. Foto: Evija Trifanova/LETA

Latvijai jāpapildina materiālās rezerves attiecībā uz medicīnu ārkārtas gadījumos, piektdien preses konferencē no Ukrainas pauda Veselības ministrijas (VM) parlamentārais sekretārs Ilmārs Dūrītis (AP).

Viņš norādīja, ka pilnībā gatava karam nevar būt neviena valsts, taču gatavošanas ārkārtas krīzes situācijām ir būtiska. Patlaban Latvijā ir nodrošināta enerģijas nepārtrauktība lielākajās slimnīcās, uzstādot ģeneratorus, kā arī ir sagādātas skābekļa rezerves. Pēc viņa paustā, VM esot arī plāns ārkārtas gadījumiem, taču tam ir nepieciešams papildu finansējums, kuru, iespējams, nākamajā gadā varētu piešķirt.

Dūrītis stāstīja, ka šobrīd Latvijas speciālisti rehabilitācijas jomā sadarbojas ar Ukrainas speciālistiem. Plānots, ka jau augustā Latvijā varētu ierasties pirmā karā cietušo militārpersonu grupa, kuru ārstēs Nacionālais rehabilitācijas centrs (NRC) "Vaivari". Savukārt rudenī sāksies pirmās Ukrainas speciālistu apmācības rehabilitācijas jomā.

Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) Katastrofu medicīnas centra vadītāja Dita Heiberga stāstīja, ka ar Ukrainas Katastrofu medicīnas centra pārstāvjiem pārrunāja sadarbības projektus ar mērķi stiprināt Ukrainas veselības aprūpes kapacitāti un noturību, kā arī veikt ārstniecības personu apmācību, sagatavotību tieši ķīmiska, bioloģiska, radioloģiska un nukleāra apdraudējuma gadījumā.

Tāpat ar Kijivas NMPD tika pārrunāta pacientu transportēšanas kapacitāte, proti, cik dažādos veidos Ukrainā tiek nodrošināta pacientu pārvadāšana. Pamatā šim nolūkam tiek izmantoti pasažieru vilcieni, taču tiek domāts arī par to, kā veiksmīgāk izmantot transportēšanu pa gaisa ceļiem.

Vērtējot situāciju Ukrainā, Heiberga norādīja, ka arī Latvijai būtu jāpiestrādā pie tādām jomām kā energoapgāde, ūdens apgāde, pārtikas rezerves un medikamentu rezerves. Šobrīd Ukraina ir trīs līdz sešu mēnešu medikamentu rezerves, savukārt Latvijā - trīs mēnešu apjomā.

LETA jau rakstīja, ka, atsaucoties Ukrainas Veselības ministrijas aicinājumam, šonedēļ Ukrainā VM un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) pārstāvji nogādā ziedojums ar zālēm un medicīnas ierīcēm.

Vizītē Ukrainā ir devušies VM parlamentārais sekretārs Ilmārs Dūrītis (AP), Veselības ministra biroja vadītāja Vladislava Marāne un NMPD Katastrofu medicīnas centra vadītāja Dita Heiberga un NMPD Ārkārtas situāciju gatavības nodaļas vadītājs Juris Raudovs.

Ziedojumu kravā nosūtīti dažādi medikamenti un medicīniskās ierīces - mākslīgās plaušu ventilācijas iekārtas, pacientu monitori, perfūzijas sūkņi, vakuumsūkņi un cits nepieciešamais medicīniskais aprīkojums lauka hospitāļa vajadzībām, lai nodrošinātu karā ievainoto cilvēku ārstēšanu - vairāk kā 1,5 miljonu eiro vērtībā.

Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu