Latvijā trūkst informācijas par C hepatīta vai HIV inficēto cilvēku kopskaitu (1)

Pēdējos gados biedrība strādājusi infekciju skrīnēšanas un informēšanas virzienā līdz šim neapzinātās inficēšanās riskam pakļautās iedzīvotāju grupās, īstenojot testēšanas projektus ar konkrētiem un neapstrīdamiem rezultātiem.

Biedrības "Baltijas HIV asociācija" valdes priekšsēdētāja Inga Upmace norādīja -, lai saprastu patieso vīrusu izplatību un to mazinātu, nepieciešams vairāk pētījumu, informācijas iedzīvotājiem. Taču Latvijā piemēram, nav veikti visaptveroši sabiedrības veselības pētījumi attiecībā uz infekciju izplatību jeb prevalenci, kas ļautu noskaidrot, cik vispār cilvēku dzīvo Latvijā ar HIV vai C hepatītu.

Viņa norādīja, ka šādu pētījumu izmaksas ir augstas, bet lietderīgumu noliegt nevar. Viņa informēja, ka pēdējie pētījumi veikti ar starptautisku privāto zīmolu atbalstu, un tie uzrāda datus, kas vedina padziļināt noskaidrot mūsu sabiedrības situāciju.

Laika periodā no 2015. līdz 2018.gadam Rīgas Stradiņa universitāte piedalījās Eiropas projektā HERMETIC par HIV matemātisko modelēšanu, pētījumu vadīja Francijas zinātnieki.

Šī pētījuma laikā tika pierādīts, ka trešdaļa no HIV inficētiem cilvēkiem par inficēšanos nenojauš, tādējādi turpinot izplatīt vīrusu tālāk. Upmace pieļauj, ka līdzīga situācija varētu būt arī ar C hepatītu.

Upmace skaidroja, ka Covid-19 pandēmijas laikā daudzviet ir mazinājusies darbinieku kapacitāte, un tas ļoti skar gan valsts sektoru, gan nevalstisko sektoru. Līdz ar to, iespējams, šī iemesla dēļ kavējas visu rīcības plānu pieņemšana un virzīšana tālāk. Viņa piebilda, ka patlaban sabiedriskajā apspriešanā ir nodota HIV infekcijas, seksuālās transmisijas infekciju, B un C hepatītu izplatības ierobežošanas rīcības plāns 2023.-2027.gadam, kas ir cerība uz tālākām preventīvām darbībām saslimstības mazināšanai.

Upmace atgādina, ka biedrības "Baltijas HIV asociācija" statūtos noteiktais mērķis ir HIV profilakses aktivitāšu un kaitējuma mazināšanas programmu attīstīšana un līdzdalība šīs jomas integrēšanā valsts un pašvaldību politikas plānošanas dokumentos, kā arī HIV/AIDS ārstēšanas pakalpojumu pieejamības un kvalitātes uzlabošana.

2020.gadā biedrība "Baltijas HIV asociācija" uzsāka sadarbību ar SIA "Merck Sharp & Dohme Latvija" par HIV infekcijas un vīrusa hepatīta C (HCV) infekciju izplatības samazināšanu, veicot testpunkta izbraukumus ar testēšanu, konsultēšanu uz Latvijas sociālās aprūpes namiem, patversmēm un citām sociālām institūcijām.

Minētajā projektā plānots no 2020.gada 1.oktobra līdz 2022.gada 30.septembrim organizēt un veikt gandrīz 100 HIV un vīrusa hepatīta C izbraukuma testēšanas, pielietojot šo infekciju ekspresdiagnostiku un sniedzot nepieciešamās konsultācijas cilvēkiem pirms un pēc testa Latvijas sociālās aprūpes namos un patversmēs, šis projekts vēl turpinās.

Savukārt projekts, kura mērķis ir agrīni atklāt C hepatītu un HIV infekciju psihoneiroloģisko slimnīcu pacientiem, ir pabeigts. Šis projekts norisinājās sadarbībā ar Latvijas Infektologu, hepatologu, HIV un AIDS speciālistu asociāciju (LIHHASA), Slimību profilakses un kontroles centru un farmācijas kompāniju "AbbVie", kas to atbalsta.

Abu minēto projektu provizoriskie rezultāti liecina, ka sociālās aprūpes centros un patversmēs no 2020.gada līdz 2022.gada jūlija vidum, izmeklējot gandrīz divarpus tūkstošus iemītnieku, atklāta augsta C hepatīta izplatība, proti, ap 5%, B hepatīta izplatība - ap 2%, un mazāka ir HIV izplatība - ap 0,5%.

Savukārt, psihoneiroloģiskajās slimnīcu pacientiem, lai gan HIV izplatība ir zemāka - tikai ap 0,2%, ievērojami augstāki ir C un B hepatīta izplatības rādītāji - attiecīgi gandrīz 7% un 3%.

Upmace norādīja, ka visu infekciju gadījumos atklāti gan tādi gadījumi, kas jau bija cilvēkiem zināmi, daži arī ārstēti vai izārstēti, gan arī jauni un to bija nesalīdzinoši vairāk.

Viņa skaidroja, ka līdzšinējie pētījumi uzskatāmi vairāk par skrīninga jeb kvantitatīviem pētījumiem, kuros tika gūts priekšstats par infekciju izplatību un jaunām mērķa grupām, kā rezultātā tika sniegts priekšlikums Veselības ministrijai un SPKC šīs grupas iekļaut politikas plānošanas dokumentos.

"BaltHIV" vadītāja precizē, ka iepriekš apkoptā provizoriskā informācija ir tikai daļa no pētījuma rezultātiem, kas neatspoguļo nedz faktiskos saslimušos, nedz turpmāko diagnozi. Savukārt nākamais solis būtu pētīt dziļāk, šos cilvēkus mēģināt sastapt atkārtoti, intervēt, lai saprastu, kas ar viņiem notiek tālāk - vai diagnoze ir apstiprināta ārstniecības iestādē, vai uzsākta ārstēšana, vai uzlabojusies veselības pratība.