Dārzs palīdz uzturēt normālu svaru
Dārzkopjiem nav jāskrien maratoni vai jāsvīst aerobikas zālē, lai izpildītu optimālo kardiotreniņu skaitu nedēļā.
«Kopumā dārzkopība pozitīvi iedarbojas uz kardiovaskulāro, muskuļu un kaulu veselību,» stāsta Masačūsetsas universitātes profesore Melisa Roti.
Piemēram, zāles pļaušana normalizē sirdsdarbību un asinsriti. Savukārt Mičiganas universitātes pētījumā ir noskaidrots, ka tiem dārzniekiem, kas bieži izpilda paaugstinātas slodzes darbus, piemēram, uzar laukus, pļauj zāli ar izkapti, rok zemi, ir izturīgāki kauli.
Tāpat kā citi sporta veidi, arī nodošanās dārza darbiem piecas dienas nedēļā pa 30 minūtēm samazina sirds slimību, diabēta un pat onkoloģisko saslimšanu risku.
Dārzkopība samazina hroniskas sāpes
Dārzniekiem, kas sirgst ar hroniskām sāpēm un artrītu, dārzs palīdz samazināt sāpes - darbošanās dārzā ir kā terapija, kas nomierina prātu un uztur dārznieku darbībā. Fiziskās aktivitātes, tostarp dārza darbi, mazina saspringumu un pietūkumu locītavās.
Tas attīra prātu
Dārzkopībai ir pozitīva ietekme ne tikai uz fizisko veselību, bet arī mentālo stāvokli. Darbošanās svaigā gaisā, zaļumu un ziedu ieskāvumā, atbrīvo prātu, kas palīdz aizmirst liekus kreņķus, samazina depresijas pazīmes un nemieru. Teksasas universitātes pētījumā novērots, ka pacienti pēc galvas operācijām atkopjas ātrāk, ja pa logu ir vērojama zaļa ainava, turpretī tiem, kam pa logu paveras skats uz pelēkiem pilsētas mūriem, atkopšanās pēc operācijas ieilgst.