Pirmo reizi kapos pārkāpu noteikumus. Nē, neatstiepu mājās krustu, nedejoju uz kapa un metālā nenodevu no sarkofāga nozāģētu dzelzs riņķi. Vienkārši izdarīju to, ko nedrīkst.
Pie kases drīkstēju paņemt kapu karti, kurā bija atzīmētas lielāko slavenību kapavietas. Džordža Maikla kapa atrašanās vieta kartē atzīmēta nebija.
Te nu viss sāka izklausīties pēc kādas “Kapu detektīva” sērijas. Manas acis iemirdzējās, un es jau grasījos kā Klarks Kents noraut savu uzvalku, zem kura paslēpies kāds īpašs tērps – droši vien triko ar izšūtiem krustiem un kapakmeņiem vai kaut kas tamlīdzīgs.