Piektdien, 29. jūlijā, noslēdzās parakstu vākšana referenduma ierosināšanai par Satversmes grozījumiem par ģimenes definīciju. No nepieciešamajiem 155 000 izdevās savākt nedaudz vairāk par vienu trešdaļu — 57 000. Ja šī iniciatīva būtu pieņemta, tā ievērojami ierobežotu homoseksuāļu tiesības veidot ģimenes. Viņi un arī citi LGBT+ kopienas pārstāvji vēl arvien saskaras ar negatīvu attieksmi Latvijā. Tieši šai tēmai ir veltīta pirmā no trim sērijām portāla TVNET projektā “(Ne)tolerances zona”.

Latvijas iedzīvotāji pret LGBT+ pārstāvjiem ir noskaņoti vairāk negatīvi nekā pozitīvi. Piemēram, 2020. gada pētījumu centrs SKDS aicināja respondentus paust savu attieksmi pret homoseksuāliem cilvēkiem un attiecībām. Tikai 27% nenosoda ne homoseksuāļus, ne homoseksuālās attiecības.

Daudzējādā ziņā šāda iedzīvotāju attieksme materializējas arī citās jomās. Par to liecina autoritatīvās organizācijas “Rainbow Europe” ikgadējais ziņojums, kurā LGBT+ situācija Eiropā novērtēta septiņās kategorijās (vienlīdzība un nediskriminācija, ģimeņu tiesību aizsardzība, naida noziegumi un naida kurināšana, likumīga dzimuma atzīšana, cilvēka ķermeņa neaizskaramība, pilsoniskā sabiedrība un attieksme pret patvēruma meklētājiem). Šogad Latvija ieguva tikai 22%, ieņemot 36 no 49 vietām. Un, lai gan pēdējo 12 mēnešu laikā tai izdevies pakāpties par piecām vietām, tā joprojām paliek starp reitinga ES antilīderēm — Poliju, Rumāniju, Ungāriju un Bulgāriju.