Bija laiks, kad mums zināmās naudas vietā norēķinājās ar aitām, meitām un zelta stienīšiem. Šobrīd tas liekas barbariski. Visdrīzāk pēc gadiem 100 norēķini ar banknotēm un monētām būs tāda pati pagātne. Lai gan tādi termini kā kriptovalūtas, NFT, elektroniskie norēķini ikdienā dzirdami aizvien biežāk, ar tiem realitātē saskaras ļoti, ļoti maza planētas iedzīvotāju daļa, bet to radīšana, attīstība ir sekmējusi vecās finanšu sistēmas skata pievēršanos nākotnei.
Lai konkurētu ar privāto sektoru un neļautu naudai aizplūst tā, ka valdības un centrālās bankas nespēj šo procesu kontrolēt, bija jārada sava alternatīva, un, kamēr Libra juka ārā pa vīlēm, aizvien vairāk centrālo banku sāka interesēties par CBDV. Pēc Atlantic Council veidotā Centrālo banku digitālās valūtas izsekotāja datiem 2020.gada maijā 35 valstu centrālās bankas bija sākušas CBDV izpēti. Gadu vēlāk - 80. Šogad jau 105. Pirms sākam iedziļināties CBDV, ir jāsaprot, ka gandrīz visā pasaulē vairāku gadu garumā notiek ļoti pedantiska izpēte, lai saprastu, kā šāda valūta vispār tiktu emitēta, funkcionētu un svarīgākais - būtu stabila un droša. Šis nav sprints - kurš pirmais, bet gan maratons ar ilgtermiņa mērķi.