Ķīnas bankas, varasiestādes un citi iesaistītie “Evergrande” projektos pašlaik meklē iespējas, kā mazināt zaudējumus, jo kompānijas paziņojumi kļūst arvien bezcerīgāki ar katru mēnesi.
Jūlijā tika paziņots, ka uzņēmums nav varējis veikt atsevišķus maksājumus, jo trešo pušu bankas konfiscējušas vismaz divus miljardus dolāru, kas tika izmantoti kā drošības nauda par aizdevumiem.
Svētdien kļuva zināms, ka “Evergrande” nav varējusi norēķināties ar kādu partneri – netika izpildītas saistības viena miljarda dolāru vērtībā.
Kopumā Ķīnas nekustamo īpašumu sektors sastāda aptuveni trešo daļu no IKP. Aptuveni 30 no 100 lielākajiem īpašumu attīstītājiem ir paziņojuši par maksātnespēju, un kopējā ārējo parādu summa pārsniedz 20 miljardus dolāru.
Piektdienas dati liecina, ka Ķīnas lielākie īpašumu attīstītāji jūlijā pieredzējuši 40% lielu darījumu aktivitātes kritumu, salīdzinot ar gadu pērn. Salīdzinot ar jūniju, darījumu skaits sarucis par 29%.
Tas skaidrojams ar aizdevēju atteikšanos izsniegt aizdevumus nekustamo īpašumu projektiem, kas nav pabeigti vēl kopš pandēmijas sākuma. Tāpat savu ietekmi atstājuši skarbie “Covid-19 nulles politikas” noteikumi.
Kombinācijā ar karantīnu un aktivitātes kritumu nekustamo īpašumu sektorā, Ķīnas ekonomiskā izaugsme otrajā ceturksnī būs ne lielāka nekā 0,4%.
Ķīnas varasiestādēm ir pēc iespējas ātrāk jādomā, kādu plānu īstenot industrijas stabilizēšanai, jo no nekustamo īpašumu krīzes visvairāk cieš vietējās pašvaldības.
Pašreizējā situācijā Ķīnas valdībai ļoti svarīgi ir spert soļus – vai nu stabilizēt, vai likvidēt problemātiskos uzņēmumus, lai tie nerada iemeslus dziļākai un plašākai finanšu krīzei.
Ņemot vērā Ķīnas politisko sistēmu un varasiestāžu kontroli pār visiem ekonomikas aspektiem, ir iespējams, ka, neraugoties uz acīmredzamām problēmām, atbilde uz tām nebūs pienācīga.
Tomēr, ja Sji Dzjiņpins vēlas bez problēmām nodrošināt savu Komunistu partijas (un attiecīgi arī valsts) līdera pilnvaru pagarināšanu uz trešo termiņu, Pekinai daudz tiešāk un agresīvāk jāiesaistās problēmu risināšanā, pretējā gadījumā valsts sociālā un ekonomiskā stabilitāte kļūs daudz nestabilāka.