Ķīnas nekustamo īpašumu gigants piedzīvojis "smadzeņu nāvi" (2)

Piektdien Honkongā “Evergrande” paziņoja par progresu restrukturizācijas plāna izveidē. Šī plāna īstenošana bija jāsāk jau jūlija beigās, taču pašlaik tas nav iespējams. Paredzams, ka uzņēmums centīsies pārdot aktīvus ārpus Ķīnas, lai segtu dolāros nominētos parādus aptuveni 23 miljardu dolāru apmērā.

Jāpiebilst, ka pagājušajā gadā “Evergrande” nespēja atmaksāt vienu miljardu dolāru vērtu parādu ārvalstu kreditoriem. Lai arī kompānijas plāni ir grandiozi, aizdevēji ir skeptiski, ka viņiem izdosies atgūt no vērtīgu no uzņēmuma restrukturizācijas. Tāpat “Evergrande” cer, ka pārskatāmā nākotnē izdosies pilnvērtīgi atsākt darbību – jau pašlaik vismaz daļēji darbi ir atsākušies ap 96% nepabeigto projektu.

Ņemot vērā iepriekš pārdošanas modeli, ko Ķīnā piekopj nekustamo īpašumu attīstītāji, kad dzīvokļa pircēji maksā par dzīvokli tad, kad tas vēl nemaz nav uzbūvēts, ir ļoti riskants darījums, jo tas var radīt zaudējumus pircējam, bet īpašumu attīstītājam tas neradīs peļņu.

Turklāt jāņem vērā, ka “Evergrande” iepriekš varēja lepoties ar lielu naudas plūsmu, taču krīzes dēļ pircēji ir kļuvuši ļoti uzmanīgi. Tāpat arī pircēji izdara milzīgu spiedienu uz “Evergrande”, kas ir vērsusies arī pēc valsts palīdzības, lai varētu pabeigt iesāktos īpašumu projektus. Kopumā, lai būtu iespējams pabeigt vairāk nekā 320 projektus visā Ķīnā, valsts piešķīrusi 64 miljardus dolāru.

Ķīnas bankas, varasiestādes un citi iesaistītie “Evergrande” projektos pašlaik meklē iespējas, kā mazināt zaudējumus, jo kompānijas paziņojumi kļūst arvien bezcerīgāki ar katru mēnesi.

Jūlijā tika paziņots, ka uzņēmums nav varējis veikt atsevišķus maksājumus, jo trešo pušu bankas konfiscējušas vismaz divus miljardus dolāru, kas tika izmantoti kā drošības nauda par aizdevumiem.

Svētdien kļuva zināms, ka “Evergrande” nav varējusi norēķināties ar kādu partneri – netika izpildītas saistības viena miljarda dolāru vērtībā.

Kopumā Ķīnas nekustamo īpašumu sektors sastāda aptuveni trešo daļu no IKP. Aptuveni 30 no 100 lielākajiem īpašumu attīstītājiem ir paziņojuši par maksātnespēju, un kopējā ārējo parādu summa pārsniedz 20 miljardus dolāru.

Piektdienas dati liecina, ka Ķīnas lielākie īpašumu attīstītāji jūlijā pieredzējuši 40% lielu darījumu aktivitātes kritumu, salīdzinot ar gadu pērn. Salīdzinot ar jūniju, darījumu skaits sarucis par 29%.

Tas skaidrojams ar aizdevēju atteikšanos izsniegt aizdevumus nekustamo īpašumu projektiem, kas nav pabeigti vēl kopš pandēmijas sākuma. Tāpat savu ietekmi atstājuši skarbie “Covid-19 nulles politikas” noteikumi.

Kombinācijā ar karantīnu un aktivitātes kritumu nekustamo īpašumu sektorā, Ķīnas ekonomiskā izaugsme otrajā ceturksnī būs ne lielāka nekā 0,4%.

Ķīnas varasiestādēm ir pēc iespējas ātrāk jādomā, kādu plānu īstenot industrijas stabilizēšanai, jo no nekustamo īpašumu krīzes visvairāk cieš vietējās pašvaldības.

Pašreizējā situācijā Ķīnas valdībai ļoti svarīgi ir spert soļus – vai nu stabilizēt, vai likvidēt problemātiskos uzņēmumus, lai tie nerada iemeslus dziļākai un plašākai finanšu krīzei.

Ņemot vērā Ķīnas politisko sistēmu un varasiestāžu kontroli pār visiem ekonomikas aspektiem, ir iespējams, ka, neraugoties uz acīmredzamām problēmām, atbilde uz tām nebūs pienācīga.

Tomēr, ja Sji Dzjiņpins vēlas bez problēmām nodrošināt savu Komunistu partijas (un attiecīgi arī valsts) līdera pilnvaru pagarināšanu uz trešo termiņu, Pekinai daudz tiešāk un agresīvāk jāiesaistās problēmu risināšanā, pretējā gadījumā valsts sociālā un ekonomiskā stabilitāte kļūs daudz nestabilāka.