Augusts - dārzā otrais “pavasaris”. Ko sēt un stādīt?

Sēt un stādīt var ne tikai pavasarī

Augusts ir ļoti piemērots laiks dobju atjaunošanai un pārmaiņu ieviešanai dārza ainavā. Tur, kur auguši sezonālie un viengadīgie augi, var iestādīt daudzgadīgos, jo novāktās ražas vietā atbrīvojusies zeme, nav vairs tik karsts kā jūlijā, un līdz salnām vēl ir gana daudz laika, kas nozīmē, ka augi paspēs iesakņoties un nākamajā vasarā skaisti ziedēs.

“Protams, zemei var ļaut atpūsties un sagatavot to nākamajai sezonai, piemēram, iesējot un vēlāk iestrādājot dabisko mēslojumu jeb siderātu – baltās sinepes. Taču zemi var arī paspēt izmantot atkārtoti vēl šajā sezonā un izaudzēt otro ražu vai arī starp augiem iestādīt daudzgadīgos augus, kas virs zemes parādīsies tikai nākamgad un šogad netraucēs tam, kas jau “dzīvo” dobēs. Šis ir ļoti labs laiks, piemēram, rožu stādīšanai. Ja rozes stāda pavasarī, tās tajā pašā vasarā mēģina uzziedēt, bet vienlaikus ziedēt un normāli iesakņoties ir grūti, tāpēc augiem nav spēka. Tiem augiem, kuri jāstāda tieši ziemas gaidās, šis ir vienīgais laiks, kad to drīkst darīt, un tāpat augusts ir īstais laiks pārstādīšanai un dalīšanai,” stāsta speciāliste Līna Spure.

Ko stādīt augustā?

Stādīšanu augustā ar sajūsmu uztvers visi daudzgadīgie augi: tūjas, kadiķi, priedes, bārbeles, bukši, ceriņi, hortenzijas, plūmes, vīnogas, upenes, jāņogas, zemenes, kuras šajā laikā var droši dalīt un pārstādīt, lai nākamgad ienāktos jauna raža. Tāpat vislabākais laiks stādīšanai augustā ir daudzgadīgajiem ziedošajiem augiem – rozēm, prīmulām, delfīnijām, flokšiem, astilbēm, īrisiem, lilijām. Līdz salnām tie mierīgi iesakņosies, ziemā dosies gulēt un nemēģinās uzziedēt, tāpēc nākamgad būs stiprāki un krāšņāki. Gan pārstādīt, gan stādīt no saknītes var arī peonijas – tās šobrīd aktīvi neaug, tāpat kā dienlilijas, ko var mierīgi izņemt no zemes, sadalīt, ļaut saknītēm apžūt un atkal izstādīt dārzā.

Augustā jāliek zemē arī divgadīgie augi, kas dabā izsējas jūlija beigās un augustā – silpurenes, pulkstenītes, neļķes, īpaši turku neļķes ar mazajiem ziediņiem, margrietiņas, lobēlijas u. c. Savukārt augusta beigās un septembrī, apmēram pusotru mēnesi līdz salnām, stāda puķes, kas ziedēs pavasarī, – muskarijas, hiacintes, kreimenes, krokusus.

Tukšajās tomātu un gurķu dobēs var droši sēt visus augus, kam attīstības laiks ir līdz 60 dienām, ideālā gadījumā – ne vairāk par 45 dienām. Tie ir redīsi, salāti, rukola, zirnīši, burkāni, dilles, kāposti, sīpoli. “Protams, redīsi un burkāni nebūs tik lieli kā pavasarī sētie, tomēr iegūsiet svaigus dārzeņus, turklāt augustā sētajiem redīsiem būs daudz maigāka garša. Vēl viena priekšrocība, sējot augustā, – sēklas var likt uzreiz zemē, tās nav nepieciešams iepriekš izdiedzēt telpās, tikai jāraugās, lai zeme būtu mīksta un asniņi ātrāk tiktu uz augšu,” iesaka Līna Spure.

Augustā var stādīt arī augļu kokus, vienīgi lielākiem stādiem, kam ir 3 gadi un vairāk, vajag mazliet vairāk laika, lai iesakņotos, tāpēc to labāk darīt augusta sākumā.

Rūpes par augiem – cits uzsvars nekā pavasarī

Kā jebkurā laikā, arī augustā (un it sevišķi augustā, kas nereti mēdz būt sauss) augi rūpīgi jālaista, varbūt pat katru dienu – jāseko, lai pirmajā laikā pēc stādīšanas augsne visu laiku būtu nedaudz mitra. Toties mēslot vajadzētu minimāli, lai augi paspētu sagatavoties ziemai un miera periodam. Noderēs, piemēram, trihodermīns – dabisks mēslojums, kas pasargās no sēnīšu infekcijām.

“Lai palīdzētu augiem iesakņoties, var izmantot iesakņotājus – speciālus gatavos līdzekļus vai pēc tautas metodēm pagatavotus, piemēram, medu. Tāpat ieteicams noņemt ziedus vai augļus, ja tādi stādiem ir, un rozes un lielākus krūmus vajadzētu arī apgriezt – apmēram par trešdaļu, jo augam tā būs vieglāk,” stāsta Spure.

Stādot augustā, nebūs jācīnās ar kaitēkļiem, ja nu retu reizi uzradīsies kāda skudra vai laputs, bet vasaras beigām tas nav raksturīgi. Toties daudzus satrauc miltrasa, kas tieši augustā parādās uz augu, sevišķi flokšu lapām. “No tā diemžēl dārzu nevar pasargāt, jo miltrasa Latvijā ir ļoti izplatīta. Nevajadzētu pārāk satraukties un raut augu laukā ar visām saknēm. Var veikt profilakses pasākumus, apsmidzināt augus ar vara sulfātu vai fungicīdu, tāpat noraut sēnīšu skartās lapas un sadedzināt, bet pavisam atbrīvoties no miltrasas neizdosies. Nevar izārstēt vienu augu, ja pārējiem augiem apkārt ir miltrasa, un nevar pasargāt vienu dārzu, ja apkārtējos dārzos tā ir,” saka Spure.