Arī Eiropā reiz mitušas milzu pandas un iztikušas bez bambusiem

Bulgārijas bambuslāči nav tieši senči mūsdienu milzu pandām, tomēr ir tām tuvi radinieki, kas Eiropas austrumos dzīvojuši pirms aptuveni 6 miljoniem gadu, vēstīts izdevumā "Science Alert".

Eksperti saka, ka šīs sugas pārstāvji bijuši tikpat lieli vai nedaudz mazāki par mūsdienu milzu pandām. Spriežot pēc materiāla, kurā bija ieslēgta fosilija, Eiropas pandas dzīvoja purvainos mežos un pārtika no dažādiem augiem.

Atšķirībā no modernajām pandām to zobi nebija tik spēcīgi, lai varētu sagrauzt bambusa kokainos kātus. Tāpēc šie dzīvnieki, visticamāk, pārtika no mīkstākiem augiem. Tiesa, to zobi ir paredzēti rupjākai pārtikai nekā dažām senākajām saistītajām sugām. Tas atbalsta ideju, ka modernās milzu pandas evolucionēja no gaļēdājiem lāčiem.

“Konkurence ar citām sugām, īpaši gaļēdājiem un, iespējams, citiem lāčiem skaidro to, kāpēc milzu pandas pārtikas ziņā sāka specializēties mitro mežu veģetācijā,” teica bulgāru paleontologs Nikolajs Spasovs.

Milzu pandas bieži tiek apzīmētas kā dzīvās fosilijas, jo savā evolūcijas vēsturē šie dzīvnieki ir ļoti minimāli mainījušies. Tas gan nenozīmē, ka to ciltskoks ir trūcīgs. Patiesībā pandu ciltskokam ir daudzi atsevišķi zari, kurus pētniekiem vēl joprojām grūti aplūkot kā vienotu veselumu.

Pastāv iespēja, ka milzu pandas evolucionēja Eiropā no plēsējiem lāčiem, bet vēlāk nonāca Āzijā. Tiesa, nav izslēgta arī iespēja, ka pandas radās Āzijā un kāds to ciltskoka zars iesniedzās Eiropā, bet tad izmira.

Visticamākais milzu pandu sencis dzīvoja Ķīnā pirms astoņiem miljoniem gadu. Tomēr nesen Ungārijā atrastā pandas zobu fosilija šim skaitlim pieliek vēl divus miljonus gadu. Pastāv arī iespēja, ka nākotnē tiks atrastas vēl senākas pandas fosilijas.

Pētījums publicēts zinātniskajā žurnālā “Journal of Vertebrate Paleontology”.