Vairums Latvijas iedzīvotāju neuzticas valsts spējai palīdzēt vēža pacientiem

Lūdzot raksturot neuzticības iemeslus, vairākums jeb 35% respondentu norādījuši, ka Latvijā onkoloģisko slimību ārstēšana ir atkarīga tikai no pašu pacientu un tuvinieku uzņēmības.

Aptaujas dati liecina, ka gandrīz tikpat daudz jeb 34% arī atzīst, ka bieži vien onkoloģiskie pacienti cīnās nevis ar audzēju, bet gan ar birokrātiju un iespēju saņemt ārstēšanos. Savukārt trešdaļa jeb 29% aptaujāto netic valsts atbalstam, jo uzskata, ka lielākais smagums vēža ārstēšanā gulstas uz pašu pacientu un tuvinieku pleciem.

Tikmēr valsts sistēmai drīzāk uzticas 25% Latvijas iedzīvotāju, 2% respondenti ir pārliecināti par valsts atbalstu krīzes brīdī, saskaroties ar onkoloģisko saslimšanu. Tikmēr 11% Latvijas iedzīvotāju šaubās par savu nostāju šajā jautājumā.

Lai gan valsts atbalsts onkoloģijas pacientu ārstēšanai pēdējos gados ir pieaudzis, sabiedrībā joprojām vērojama uzticības plaisa, un eksperti norāda, ka šobrīd valsts mērogā svarīgākais uzdevums ir izdarīt mājas darbus, kas palielinātu tieši mērķētu atbalstu onkoloģisko pacientu ārstēšanai.

Onkoloģiskās slimības ir ārstējamas, īpaši, ja diagnosticētas pēc iespējas agrīnā stadijā, tomēr tik pat svarīgs priekšnoteikums ir panākt, ka visiem onkoloģiskajiem pacientiem ir vienlīdzīgas iespējas piekļūt terapijai nepieciešamajiem valsts apmaksātiem inovatīviem medikamentiem.

Pētījumi rāda, ka labākos rezultātus vēža ārstēšanā var sasniegt, ja apvieno standarta ķīmijterapiju, kas Latvijā ir apmaksāta, ar inovatīvajām terapijām, kas visām diagnozēm Latvijā nav pieejamas. Ir onkoloģiskie pacienti, kuriem cita varianta, kā ārstēšanās ar inovatīvajām zālēm, nav.

SIFFA valdes priekšsēdētāja Liene Siliņa norādīja, ka lai gan valsts šogad piešķīra papildu finansējumu inovatīvo medikamentu pieejamības uzlabošanai onkoloģijas pacientiem, atbalstu saņēma tikai trešā daļa no mērķpacientiem, kas pie esošajām vajadzībām ir nepietiekami. 2022.gadā uz valsts finansētiem inovatīvajiem medikamentiem cerēja 1255 onkoloģiskie pacienti, taču ar esošo finansējumu ārstēšanos šogad uzsāks 381 pacients.

Pēc Veselības ministrijas aplēsēm nākamgad šāds atbalsts būs nepieciešams jau 2028 vēža pacientiem, kuru atveseļošanās primāri ir atkarīga no valsts sniegtās palīdzības. Valdības spertie soļi norāda uz valsts iesaistes palielināšanos vēža ārstēšanas problemātikā, taču, lai vēža pacienti dzīvotu - atbalstam jābūt precīzākam, mērķētam tieši uz pacienta vajadzībām, uzsvēra Siliņa. Viņasprāt, viens no svarīgākajiem uzdevumiem ir uzlabot inovatīvo medikamentu pieejamību dažādu lokalizācijas audzēju gadījumā, kā arī paplašināt terapijas pieejamību un nepārtrauktību.

Vēzis ir otrs biežākais nāves cēlonis Latvijas iedzīvotāju vidū. Ik gadu ļaundabīgu audzēju diagnosticē aptuveni 11 000 cilvēku, 30% no tiem nav sasnieguši 65 gadu vecumu. Statistika liecina, ka Latvijā ik gadu nomirst ap 6000 vēža slimnieku, turklāt mirstība no ļaundabīgajiem audzējiem Latvijā ir par 15% augstāka nekā vidēji Eiropas Savienībā.

Iedzīvotāju aptauju īstenojusi pētījumu aģentūra "Norstat Latvija" šī gada jūlijā, piedaloties 1035 iedzīvotājiem visā Latvijā vecumā no 18 līdz 74 gadiem.