Neilgi pēc tam, kad pandēmijas sākumā no Anniņmuižas izvācās apkaimes biedrība "Riga Annenhof", Rīgas dome Imantas vienīgo muižu atzina par vidi degradējošu būvi - kopā ar vēl četrām ēkām Jūrmalas gatvē 76, piederošām Latvijas Universitātei (LU). Kamēr LU sarunas ar Nacionālo kultūras mantojuma pārvaldi (NKMP) par Anniņmuižas teritorijas atdalīšanu, lai to padarītu publiski pieejamu, ir iestrēgušas, arhitektūras piemineklis stāv tukšs un turpina bojāties.
Par Anniņmuižas ēku ar dīķi un koku alejām iestājas Imantas apkaimes aktīvisti, kas vēlas, lai 19.gadsimtā celtā muiža, kas te atradusies kopš 16.gadsimta un devusi vārdu veselai apkaimei, kļūtu par publiski pieejamu kultūras un mākslas vietu un nenonāktu aiz milzīga žoga ar uzrakstu "Privātīpašums".