Beata Jonite. No "Youtube" kanāla līdz ministru padomniecei un Oksfordas Universitātes sapnim (1)

Beata Jonite ir cilvēktiesību aktīviste, bijusī ministru padomniece un blogere. Izaugsmes programmā jaunietēm "Beat IT" Beata ir mentore Alisei Revjakovai - meitenei no Salaspils, kura ārzemēs vēlas studēt mediju un digitālā mārketinga jomā.

Kāds bija tavs bērnu dienu sapnis? Par ko vēlējies kļūt un kāpēc?

Tā kā uzaugu ar Vairu Vīķi-Freibergu kā Valsts prezidenti, bērnībā gribēju kļūt kā viņa. Biju sajūsmā par viņas runām, un viņa bija piemērs tam, ka viss ir iespējams. Tobrīd, bērnībā, protams, nesapratu, kā strādā politika, bet prieks, ka savos gandrīz 27 gados jau ir sanācis tieši šajā lauciņā iegūt gan divas augstākās izglītības, gan vērtīgu darba pieredzi.

Pirmā darba vieta? Cik liela bija alga un ko par to nopirki?

Mana pirmā darba vieta laikam skaitās mans YouTube kanāls, kuru uzsāku, kad man bija 15 gadi.

Pelnīt ar to nesanāca uzreiz, un ienākumi nebija stabili, bet, tikko sāka ienākt pirmie eiro, sakrāju profesionālākai kamerai.

Kāpēc tu šobrīd dari to, ko dari?

Pēc padomnieces darba Latvijas valdībā zināju, ka vēlos turpināt savu akadēmisko ceļu un vairāk iemācīties par cilvēktiesībām un starptautiskajām attiecībām, tādēļ

piepildīju savu bērnības sapni un iestājos Oksfordas Universitātē. Nesen absolvēju un tagad ķeros klāt nākamo sapņu piepildīšanai šajā sev mīļajā nozarē.

Tavuprāt, veiksmīgas karjeras noslēpums ir...

Darīt to, kas pašam interesē un patīk. “Veiksmīgs” cilvēks var būt visdažādākajos veidos, un zinot, cik daudz stundu veltām savam darbam (vai hobijam), ir būtiski atrast to, kas pašam sagādā gandarījumu.

Kas tev rada iedvesmu sniegties pēc aizvien jauniem izvirzītiem mērķiem?

Vērtības, ar kurām izaugu, – neatlaidība, iejūtība, neatkarība. Bieži “sacepos” par to, kas notiek pasaulē un Latvijā, un darboties motivē izpratne: ja es necīnīšos par to, kas man ir svarīgs, kurš tad to darīs manā vietā?

Vai eksistē arī nesasniedzami mērķi?

Domāju, ka viss ir sasniedzams. Jautājums slēpjas tajā, cik daudz esi pats gatavs upurēt – komfortu, ģimeni, laiku, draugus, miegu, naudu, lai līdz tiem nonāktu. Lai gan augu ar apziņu, ka karjera pilnībā definē mani kā cilvēku,

pēdējos gados sāku saprast, cik liela nozīme ir draudzībām, attiecībām, manai mentālajai veselībai, un kur pati esmu gatava novilkt "sarkanās līnijas", kad runa ir par šo lietu upurēšanu. Mums katram jāatrod sev piemērotākais balanss.

Kā pati esi tikusi pāri sakāvei vai smagai vilšanās sajūtai? Pastāsti kādu pieredzi...

Laikam smagākā vilšanās man bija 2019. gada Eiroparlamenta vēlēšanas. Šobrīd, skatoties atpakaļ un domājot racionāli, saprotu, ka tajā situācijā, kandidējot no saraksta, kurā biju, man nemaz nebija iespēju. Bet tajās vēlēšanās personīgi ieguldīju ļoti daudz darba un līdzekļu un līdz pēdējam atteicos novilkt “rozā brilles” un zaudēt cerību, ka viss sanāks.

Kad parādījās vēlēšanu rezultāti, biju absolūti sagrauta un vairākus mēnešus no tā centos atiet.

Tomēr tā bija neizmērāmi vērtīga dzīves pieredze, un no tās daudz iemācījos. Viena no mācībām bija - ja esi kam tik pietuvināts, ir tendence zaudēt objektivitāti, tādēļ ir

vērtīgi, ja apkārt ir padomdevēji, kas spēj pateikt arī lietas, kuras negribi dzirdēt.

Kas stiprina ticību saviem spēkiem?

Mani tuvākie cilvēki. Dažreiz, kad zaudēju ticību sev, viņi atgādina, uz ko esmu spējīga, un motivē nenokārt degunu.

Esi emociju vai prāta cilvēks?

Gribētos teikt, ka prāta, taču arī emocijas spēlē lielu lomu. Neizjūtot dziļu empātiju pret apkārtējiem cilvēkiem un viņu ciešanām un vajadzībām, es noteikti neiestātos par tām vērtībām, par kurām iestājos.

Tava miera osta?

Mana dzīvesbiedra apskāviens.

Vai tici sapņiem?

Jā. Nepazaudēt prasmi sapņot, par spīti ikdienas grūtībām, prasa lielu darbu. Taču tas kombinācijā ar rīcību var atnest arī vislielākos augļus.

Vērtības, kuras tu cilvēkos vērtē visaugstāk?

Iejūtību un spēju uzklausīt. Dzīvojam sociālo tīklu pasaulē, kurā varam katrs atrast savu burbuli, un tas, manuprāt, ir notrulinājis mūsu prasmi sadzirdēt apkārtējo pārdzīvojumus un rast kompromisus. Ļoti augstu vērtēju cilvēkus, kas prot ieklausīties citos un uz problēmām paskatīties no dažādām perspektīvām.

Tavs dzīves moto vai teiciens, kas vienmēr iedvesmo vai liek saņemties?

“Cīnies par lietām, kas tev ir svarīgas, bet dari to tādā veidā, lai motivētu arī citus tev pievienoties.” /Rūta Beidere-Ginsburga/

Pēdējā labākā grāmata, ko esi izlasījusi, un filma, kura izcili sasniedza trauslākās dvēseles stīgas....

Viena no grāmatām, ko izlasīju jau pirms kāda laika, bet ar ko ļoti gribu padalīties, ir Tāras Vestoveras “Izglītotā”. Tā ir iedvesmojoša autobiogrāfija, kas motivēs nekad nepārstāt mācīties. No filmām mans mīļākais žanrs ir vēsturiskās drāmas – ja tas uzrunā, ļoti iesaku noskatīties “Atonement” – ļoti emocionālu un skaistu filmu, bāzētu laikā ap Otro pasaules karu.

Ko tu novēlētu jauniešiem, kuri ir ceļā uz savu sapņu piepildījumu?

Meklēt domubiedrus un veidot draudzības ar cilvēkiem, kuri iedvesmo vai kuri ir uz līdzīga ceļa. Ļoti daudz mūsu ambīciju piepildīšanā nosaka cilvēki, kas mums ir apkārt, un ir daudz burvīgu platformu un programmu, ieskaitot “Beat It”, kas palīdzēs sameklēt cilvēkus, kas motivēs virzīties uz priekšu!