“Ja salīdzina iekšdedzes un elektriskos auto, situācija ir, ja tā var teikt, bināra – pirmajiem izmeši ir, otrajiem nav. Tik vienkārši. Tātad katrs elektroauto, kas aizstāj iekšdedzes analogu, aiztaupa oglekļa dioksīda, slāpekļa savienojumu un sīko daļiņu rašanos, bet tie ir savienojumi, kas apdraud cilvēka veselību un izraisa atmosfēras sasilšanu,” skaidro Kārlis.
Viņš uzskata, ka skepsi par gaisa piesārņojuma negatīvo ietekmi un ieguvumiem no elektroauto izraisa personīgās pieredzes un informācijas trūkums, taču uztveri varētu mainīt kādi eksperimentāli risinājumi, piemēram, pašvaldību noteiktas bezizmešu zonas savā teritorijā.
“Pagaidām neatrisināts paliek jautājums par to piesārņojumu, ko rada riepu dilšanas un bremžu putekļi. Tiesa, arī šajā ziņā elektroauto kaitē mazāk, jo, izmantojot rekuperatīvo bremzēšanu, darba bremzes tiek deldētas mazāk,” piebilst eksperts.
Vislielāko troksni mašīnas rada ieskriešanās laikā, respektīvi – kad motors uzņem apgriezienus, un, tā kā pilsētā ir daudz krustojumu, pie kuriem nākas bremzēt, praktiski nav iespējams uzturēt vienmērīgu ātrumu. Turklāt savu artavu trokšņu piesārņojumā dod pat paši modernākie dzinēji. Salīdzinot ar iekšdedzes mašīnām, elektroauto rada minimālu troksni, un tas īpaši spilgti izpaužas blīvi apdzīvotās zonās, kur ir neliels braukšanas ātrums.
“Pilsētnieki, kas dzīvo pie maģistrālajām ielām, faktiski urbānos kanjonos, ir spiesti pieņemt pastāvīgu trokšņu fonu. Šad tad izskan viedoklis, ka ar to vajag samierināties – sak, pilsēta nevar būt klusa principā. Taču tā ir aplama pieeja: tajās pilsētas daļās, kur ir ierobežota vai aizliegta auto satiksme, vide ir ievērojami mierīgāka. Tāpēc tad, kad elektroauto īpatsvars transporta struktūrā būs daudz lielāks, trokšņu līmenis būtiski samazināsies, un kopā ar uzlabojumiem satiksmes organizācijā vide kļūs klusāka un patīkamāka,” uzskata Uzlādēts.lv autors.