Šodienas redaktors:
Lauma Lazdiņa
Iesūti ziņu!

LPS: Grūtības nomaksāt visus komunālos maksājumus būs vismaz 55% Latvijas iedzīvotāju (6)

Pensionārs. Ilustratīvs attēls.
Pensionārs. Ilustratīvs attēls. Foto: Evija Trifanova / LETA

Lai gan izmaksu līmenis ir kāpis straujāk nekā pavasarī, atbalsta intensitāte mājsaimniecībām gaidāmajā apkures sezonā būs mazāka. Līdz ar to ir jārēķinās, ka vairāk nekā pusei Latvijas iedzīvotāju būs grūtības nomaksāt komunālo pakalpojumu rēķinus, portālam TVNET prognozē Latvijas Pašvaldību savienībā (LPS).

LPS uzsver, ka pašvaldības ir priecīgas par jebkuru valsts atbalstu, gatavojoties un sagaidot jauno apkures sezonu, tomēr vienlaikus veids, kādā valsts piedāvā sniegt atbalstu, pašvaldībām radīs ļoti lielu administratīvo slogu, jo pašvaldības noteiktos gadījumos būs tās, kas izvērtēs un pieņems lēmumus par to, vai un kuram iedzīvotājam sniegt atbalstu kurināmā izmaksu segšanā.

Vienlaikus savienībā atzīmē, ka atbalsta intensitāte gaidāmajai apkures sezonai būs mazāka, nekā iepriekšējā, lai gan izmaksu līmenis ir kāpis krietni straujāk un augstāk nekā pavasarī.

Līdz ar to jārēķinās, ka ar grūtībām nomaksāt visus komunālos maksājumus sastapsies vismaz 55% Latvijas iedzīvotāju.

Savukārt, komentējot plānoto atbalsta sniegšanu iedzīvotājiem, kuri savu dzīvojamo platību apkurina ar malku vai malkas briketēm, LPS norāda, ka jau vasaras sākumā aicināja valdību ieviest šādu atbalsta veidu, ņemot vērā, ka malkas apkuri izmanto salīdzinoši liela daļa viensētu, turklāt "tā nav tā sabiedrības turīgākā daļa".

"Taču arī šis atbalsta veids, lai gan atbalstāms un ļoti nepieciešams, radīs lielu administratīvo slogu pašvaldībām, jo nav skaidrs, kā mērīt patērēto/iepirkto malkas apjomu un kādu finansiālo atbalstu attiecīgi sniegt," skaidro LPS.

Šajā gadījumā no administrēšanas viedokļa vienkāršāk būtu noteikt noteiktu atbalsta apjomu ikvienam, kas apkurei izmanto malku.

Savienībā arī atgādina, ka vasaras sākumā nosūtīja Ministru prezidentam, kā arī atbildīgajām ministrijām vēstuli, kurā vērsa uzmanību uz virkni informācijas sistēmu, kurās tiek uzglabāti dati par valsts iedzīvotājiem, un, savietojot šos datus, atbalsta sniegšana būtu vienkārši administrējama gan no izmaksu, gan cilvēkresursu viedokļa, taču diemžēl nekas neliecinot par vēlmi sinhronizēt šos datus un jautājums ir atvirzīts vēl par gadu, lai gan atbalsta izmaksāšana saskaņā ar EM ieceri sāksies jau vasaras beigās.

Tāpat aktuāla problēma administratīvā sloga jomā ir sociālo darbinieku trūkums, kuru pienākumos būs izvērtēt atbalsta nepieciešamību. Savukārt, lai aizpildītu vakantās pozīcijas, ir nepieciešams laiks, lai katru jauno darbinieku apmācītu. Līdz ar to ir sagaidāms, ka pašvaldību sociālajiem dienestiem būs ļoti liela slodze, atzīst LPS.

Jau vēstīts, ka Ekonomikas ministrija sagatavojusi normatīvo regulējumu, kas noteiks detalizētus atbalsta saņemšanas nosacījumus mājsaimniecībām energoresursu cenu pieauguma kompensēšanai. Tostarp paredzēts arī atbalsts mājsaimniecībām, kas apkurē izmanto koksnes briketes un malku. Atbalsta periodu rosināts noteikt no 2022. gada 1. maija līdz 2023. gada 30. aprīlim. Tāpat tiek rosināts pagarināt iepriekš noteikto atbalsta periodu tām mājsaimniecībām, kas apkurē izmanto dabasgāzi, nosakot to no 2022. gada 1. jūlija līdz 2023. gada 30. aprīlim.

Plānots, ka šo normatīvo regulējumu skatīs Ministru kabinetā 9. augustā, savukārt Saeimā - 11. augustā.

Svarīgākais
Uz augšu