Šajā gadījumā no administrēšanas viedokļa vienkāršāk būtu noteikt noteiktu atbalsta apjomu ikvienam, kas apkurei izmanto malku.
Savienībā arī atgādina, ka vasaras sākumā nosūtīja Ministru prezidentam, kā arī atbildīgajām ministrijām vēstuli, kurā vērsa uzmanību uz virkni informācijas sistēmu, kurās tiek uzglabāti dati par valsts iedzīvotājiem, un, savietojot šos datus, atbalsta sniegšana būtu vienkārši administrējama gan no izmaksu, gan cilvēkresursu viedokļa, taču diemžēl nekas neliecinot par vēlmi sinhronizēt šos datus un jautājums ir atvirzīts vēl par gadu, lai gan atbalsta izmaksāšana saskaņā ar EM ieceri sāksies jau vasaras beigās.
Tāpat aktuāla problēma administratīvā sloga jomā ir sociālo darbinieku trūkums, kuru pienākumos būs izvērtēt atbalsta nepieciešamību. Savukārt, lai aizpildītu vakantās pozīcijas, ir nepieciešams laiks, lai katru jauno darbinieku apmācītu. Līdz ar to ir sagaidāms, ka pašvaldību sociālajiem dienestiem būs ļoti liela slodze, atzīst LPS.
Jau vēstīts, ka Ekonomikas ministrija sagatavojusi normatīvo regulējumu, kas noteiks detalizētus atbalsta saņemšanas nosacījumus mājsaimniecībām energoresursu cenu pieauguma kompensēšanai. Tostarp paredzēts arī atbalsts mājsaimniecībām, kas apkurē izmanto koksnes briketes un malku. Atbalsta periodu rosināts noteikt no 2022. gada 1. maija līdz 2023. gada 30. aprīlim. Tāpat tiek rosināts pagarināt iepriekš noteikto atbalsta periodu tām mājsaimniecībām, kas apkurē izmanto dabasgāzi, nosakot to no 2022. gada 1. jūlija līdz 2023. gada 30. aprīlim.
Plānots, ka šo normatīvo regulējumu skatīs Ministru kabinetā 9. augustā, savukārt Saeimā - 11. augustā.