Porsche savulaik apsvēra alternatīvas virsbūves formas klasiskajam piecdurvju Cayenne. Neilgi pēc pirmās paaudzes modeļa laišanas tirgū 2002. gada decembrī tika izskatīti trīs papildu varianti: kupeja, versija, kas izstiepta par 20 centimetriem un ar papildu sēdekļu rindu, un kabriolets.
Porsche uzbūvēja vienu Cayenne kabrioletu, bet ražošanā to nepalaida
Pārsteidzoši savā ziņā ir tas, ka ideja par vismazāk racionālo variantu no tiem, aptuveni 4,8 metrus garu Cayenne kabrioletu, netika nekavējoties izmesta – auto pat tika uzbūvēts, un tas mūsdienās glabājas Porsche muzeja fondos.
Uzreiz jāsaka, ka tas nav funkcionāls, ielas braukšanai domāts modelis, bet gan prototips, caur kuru tiek vērtēta automašīnas funkcionalitāte un perspektīvas. Kā jau attēlos redzams, dizaineri tam lika noņemt jumtu, taču iztika no kabrioletam nepieciešamajiem virsbūves stingrības elementiem. Tā kā auto nespēj nodrošināt drošu un stabilu braukšanu, taspēc vajadzības tiek nogādāts galamērķī ar transportu. Spītējot tam, ka kabriolets izskatās pēc īsta braucamā, testa braucieni ar to nekad netika plānoti; tas tika radīts tikai četru kritēriju novērtēšanai.
Pirmkārt tika vērtēts, vai sēdvietas ir ērtas visā transportlīdzeklī, ja reiz jumts uz aizmuguri sašaurinās un ir zemāks, bet vējstikls un A statņi ir saīsināti. Otrkārt, cik praktisks ir Cayenne kā divu durvju modelis ar 20 cm garākām durvīm. Treškārt, vai tam ir iespējams uzstādīt elegantu, kvalitatīvu mīksto jumtiņu, ko var arī ātri salocīt. Un, ceturtkārt, kā jāprojektē aizmugure. Par pēdējo jautājumu domstarpības pastāvēja vēl 2002. gadā, tāpēc izstrādes prototipam tika izstrādātas divas dažādas aizmugurējās daļas – vienā versijā aizmugurējais lukturis bija novietots zemu automašīnas aizmugurē, bet otrā ievērojami augstāk.
Ja automašīna būtu nonākusi ražošanā, būtu izvēlēts viens no variantiem un visi tehniskie sarežģījumi būtu atrisināti. Cita starpā projektam bija paredzēts nu jau pazīstamais mīkstā jumta salocīšanas mehānisms ar bagāžas nodalījuma vāku, kas piestiprināts priekšā un aizmugurē, un ir atverams abos virzienos. Jumta nolaišanas brīdī tas virzītos pāri fiksētam apgāšanās stienim, salocītos Z formā un pazustu zem bagāžas nodalījuma vāka. Ļoti līdzīgi kopš 991. paaudzes darbojas Porsche 911 Targa jumta salocīšanas mehānisms. Jāteic gan, ka mehānisms tā arī neizturēja Cayenne kabrioleta datorsimulācijas posmu un netika pilnībā uzbūvēts. Tāpēc šobrīd auduma virsma atrodas muzeja eksponāta bagāžas nodalījumā, un, ja nepieciešams, tā ir jāuzliek manuāli.
Kamēr 2002. gada ideja par Cayenne kupeju vēlāk tika atdzīvināta un 2019. gadā transformēta sērijveida modelī, kabrioleta idejas virzīšanu Porsche neturpināja. Prognozes par rentabilitāti nebija īpaši cerīgas, un ražotāju māca šaubas, vai automašīna izskatīsies tik pievilcīgi, kā Porsche vajadzētu.
"Apvidus auto kā kabriolets ir izaicinājums gan estētiski, gan formāli," aplūkojot koncepciju šodien, saka Porsche galvenais dizainers Maikls Mauers, kurš vēl nebija amatā 2002. gadā. "Apvidus auto vienmēr ir liela un smaga virsbūve. Jūs to apvienojat ar nelielu augšējo pusi un pēc tam nogriežat jumtu - no tā rodas ļoti dīvainas formas."