Pārsteidzoši savā ziņā ir tas, ka ideja par vismazāk racionālo variantu no tiem, aptuveni 4,8 metrus garu Cayenne kabrioletu, netika nekavējoties izmesta – auto pat tika uzbūvēts, un tas mūsdienās glabājas Porsche muzeja fondos.
Uzreiz jāsaka, ka tas nav funkcionāls, ielas braukšanai domāts modelis, bet gan prototips, caur kuru tiek vērtēta automašīnas funkcionalitāte un perspektīvas. Kā jau attēlos redzams, dizaineri tam lika noņemt jumtu, taču iztika no kabrioletam nepieciešamajiem virsbūves stingrības elementiem. Tā kā auto nespēj nodrošināt drošu un stabilu braukšanu, taspēc vajadzības tiek nogādāts galamērķī ar transportu. Spītējot tam, ka kabriolets izskatās pēc īsta braucamā, testa braucieni ar to nekad netika plānoti; tas tika radīts tikai četru kritēriju novērtēšanai.
Pirmkārt tika vērtēts, vai sēdvietas ir ērtas visā transportlīdzeklī, ja reiz jumts uz aizmuguri sašaurinās un ir zemāks, bet vējstikls un A statņi ir saīsināti. Otrkārt, cik praktisks ir Cayenne kā divu durvju modelis ar 20 cm garākām durvīm. Treškārt, vai tam ir iespējams uzstādīt elegantu, kvalitatīvu mīksto jumtiņu, ko var arī ātri salocīt. Un, ceturtkārt, kā jāprojektē aizmugure. Par pēdējo jautājumu domstarpības pastāvēja vēl 2002. gadā, tāpēc izstrādes prototipam tika izstrādātas divas dažādas aizmugurējās daļas – vienā versijā aizmugurējais lukturis bija novietots zemu automašīnas aizmugurē, bet otrā ievērojami augstāk.