Māte dēlu sauc par "kroplīti", bet viņš kož un skrāpē kā zvērēns. Tēvs dēlu pārmāca necilvēcīgi, bet puika tik un tā zog. Priekšpilsētās pašpuikas apvienojas bandās, spēlē kārtis uz naudu un spridzina ar karbīdu pildītas pudeles. Tā 1938.gadā žurnālā "Policija" krimināluzraugs H.Čikste aprakstīja Rīgas puiku dzīvi, analizējot cēloņus, kāpēc viņi zog, kaujas un apvienojas bandās.
Defekta dēļ māte puisīti saukāja par "kroplīti". "Šis lamuvārds, kā viņš pats vēlāk raudādams man atzinās, tam ļoti ķērās pie sirds. Sakarā ar to bērna dvēselē radās lūzums, pretdabisks konflikts — naids pret to, kas katram bērnam vismīļākā, pret māti. Tēvs māti atbalstīja, kādēļ radās naids arī pret viņu."
41 gadu vecs krāsotājs stipri dzēra, viņa sieva bija slimīga, bet 16 gadus vecais dēls ģimenē bija vienīgais dēls. Neraugoties uz to, tēvs zēnu ne vien sita par ikvienu pārkāpumu, bet, pēc policijas vārdiem, "pārmācija necilvēcīgi".