Mamikina maldu lavīna – pošu sertifikāti, piespiedu izolācija un pērtiķu baku vakcīnas iepirkumi (3)

Bijušais žurnālists un politiķis Mamikins regulāri izplata dažāda veida dezinformāciju. Viņš vadījis pandēmijas noliedzēju diskusiju, atbalstījis ideju, ka Latvijā nav Satversmes un valdība strādā nelikumīgi, izplatījis Kremļa naratīvus par Latvijā it kā esošo nacismu.

Vispirms video Mamikins apgalvo, ka martā slepeni saīsināts Covid-19 vakcinācijas sertifikāta derīguma termiņš:

“Divdesmitajos marta datumos klusi bez nevienas publikācijas Ministru kabinets pieņēma grozījumus, kas paredz – nepieciešams vakcinēties; sertifikāts būs derīgs 50 dienas, ja vakcīnai ir viena deva, un katrus piecus mēnešus, ja vakcīnai ir divas devas. (..) bez sertifikāta var nebūt pieejas elektroniskiem servisiem, elektroniskajai naudai un kur nu vēl darbs vai vēl kas.”

Drīzāk nav taisnība – apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs vai ārpus konteksta

Re:Check pārbaudīja 2022. gada marta divdesmitajos datumos pieņemtos grozījumus Ministru kabineta noteikumos. Ar Covid-19 saistīti tikai 22. marta grozījumi noteikumos par epidemioloģiskās drošības pasākumiem Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai. Grozījumi tik tiešām maina definīciju tam, kas skaitās pilnībā vakcinēta persona, bet Mamikins nekorekti atspoguļo šīs izmaiņas un noklusē būtisku informāciju.

No 2022. gada 1. septembra vakcinācijas sertifikāts būs derīgs 150 dienas pēc primārās vakcinācijas kursa pabeigšanas ar AstraZeneca, Moderna vai Pfizer potēm vai 60 dienas pēc Janssen vakcīnas saņemšanas. Mamikins gan noklusē, ka balstvakcinācijas sertifikātam nav noteikts derīguma termiņš un nav nolemts, ka tas mainīsies 1. septembrī. Proti, pēc pašreizējiem noteikumiem, ja cilvēks ir saņēmis balstvakcīnu, viņa vakcinācijas sertifikātam ar laiku nebeigsies termiņš un nevajadzēs atkārtoti vakcinēties, lai to atjaunotu.

Jāpiebilst, ka vakcinacijas sertifikāts nav bijis nepieciešams, lai būtu pieejami elektroniski valsts pakalpojumi vai sava nauda. Nav pierādījumu, ka tas plānots nākotnē.

Tālāk Mamikins nekorekti atspoguļo jūnija beigās pieņemtos grozījumus noteikumos par piespiedu izolāciju un ārstēšanu:

“Otru dokumentu pieņēma pirms Līgo svētkiem , kad cilvēki gatavojās svinēt Līgo svētkus, bija sākušies siltie vasaras vakari. Tas ir par ko citu – par piespiedu ārstēšanu noteiktam infekciju slimību sarakstam (..) Covid-19, pērtiķu bakas, buboņu mēris un daudzas citas slimības. Pats svarīgākais – jau pie aizdomām par slimību cilvēku var izolēt. Ar policijas palīdzību var ar varu izolēt, ar varu testēt un ar varu ārstēt.”

Mamikins attīsta domu, stāstot, ka tagad, piemēram, viņu varētu ar varu izolēt un ārstēt, jo viņš iebilst pret tā sauktā Uzvaras pieminekļa nojaukšanu vai kritizē valdību. Taču noteikumi, par kuriem viņš runā, ir pieņemti jau 2005. gadā. Arī iespēja izolēt un ārstēt piespiedu kārtā noteiktu bīstamu infekcijas slimību gadījumā tajos bija jau līdz šim. Jūnijā pieņemti šo noteikumu grozījumi, ar kuriem slimību sarakstā iekļāva pērtiķu bakas. Izolēšanās var notikt inficētā cilvēka dzīvesvietā vai slimnīcā, ja mājvietā nav iespējams nodrošināt citu cilvēku drošību vai ja pacients dzīvo ar kādas riska grupas pārstāvjiem (zīdaiņi, mazi bērni, grūtnieces, personas ar novājinātu imunitāti).

Par šiem grozījumiem Re:Check rakstīja jau jūlija sākumā (šeit). Tolaik Veselības ministrijas pārstāvis Oskars Šneiders pastāstīja, ka piespiedu pasākumu īstenošanu piemēro tikai tad, ja inficētā persona pati neievēro piesardzības pasākumus vai ārstu epidemiologu rekomendācijas par izolēšanos un ārstēšanos. “Šādā situācijā, lai novērstu slimības izplatīšanos un apdraudējumu apkārtējiem cilvēkiem, ir iespējams šo piespiedu izolēšanu īstenot. Taču pārsvarā tomēr ierasta prakse ir, ka saslimstot cilvēks vēršas pēc medicīniskās palīdzības, tātad vēlas ārstēties un izārstēties,” norāda Šneiders. “Ja ir ārstniecības personas rekomendācija par ārstēšanos slimnīcā, – absolūti lielākajā daļā gadījumu saprātīgs cilvēks ieklausās ārsta rekomendācijās, izpilda tās un iespējami drīzā laikā atveseļojas.”

Noteikumi arī paredz, ka personas izolācija nevar pārsniegt 21 dienu (izņemot tuberkulozes gadījumā) un potenciālajam slimniekam ir tiesības rīkojumu apstrīdēt Veselības ministrijā vai lēmumu pārsūdzēt tiesā.

Tālāk video Mamikins turpina stāstīt par “totālo kontroli”, pieminot Covid-19 un pērtiķu baku potes. Viņš vedina domāt, ka Latvija, tās pērkot, šķērdē naudu:

“Pavļuts saka: “Nē, nē, viss ir kārtībā. Tas taču jūsu drošībai. Ja cilvēks ir slims, viņu drīkst izārstēt. Un kovidam viņi ir sagatavojušies. Un pērtiķu bakām potes ir nopirktas. Naudu nežēlo.”

Nav taisnība – apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors melo vai neapzināti maldina

Mamikinam nav taisnība, ka pērtiķu baku potēm netiek žēlota nauda, jo vakcīnu Latvija saņems bez maksas. Nacionālā veselības dienesta pārstāve Ginta Ozoliņa Re:Check skaidroja, ka Eiropas Komisija organizēja kopīgo iepirkumu vakcīnām pret pērtiķu bakām. Tā ietvaros tiks nopirkti vairāk nekā 109 tūkstoši devu dāņu ražotāja Bavarian Nordic vakcīnas Jynneos (Imvanex) pret bakām un pērtiķu bakām. “Vakcīnas daudzums, kas ir paredzēts katrai dalībvalstij, ir proporcionāls iedzīvotāju skaitam. Šobrīd Latvijai ir paredzētas 1400 vakcīnas devas, kas ir minimālais piegādājamais daudzums katrai dalībvalstij,” skaidro Ozoliņa. Latvijai par šīm 1400 devām nebūs jāmaksā. Pilnai vakcinācijai nepieciešamas divas devas ar četru nedēļu laika intervālu. Tas nozīmē, ka vakcīnas pietiekamas tikai 700 cilvēkiem.

Nav pamata domāt, ka visiem nāksies vakcinēties pret pērtiķu bakām. Patlaban nav plānota masveida vakcinācija pret pērtiķu bakām. To apliecina SPKC un ZVA pārstāvju teiktais, kā arī nelielais pasūtīto devu skaits. Ozoliņa skaidro, ka vakcīna paredzēta ārstniecības iestāžu darbiniekiem, kuri būs ciešā kontaktā ar pērtiķu baku pacientiem.

Šā gada 25. jūlijā EK apstiprināja baku vakcīnas Jynneos izmantošanu pret pērtiķu bakām. Šī pote lietošanai ES apstiprināta jau kopš 2013. gada baku novēršanai. Baku vīruss ir radniecīgs vīrusam, kas izraisa pērtiķu bakas. Tādēļ, lai gan Jynneos izstrādāts pret bakām, tas sniedz daļēju aizsardzību arī pret pērtiķu bakām. Jau pāris gadus ASV un Kanādā Jynneos vakcīna (Kanādā ar nosaukumu Imvamune) ir apstiprināta pret pērtiķu bakām.

Mamikins arī maldina par Eiropas un Latvijas atbalstu Ukrainai:

“Un atkal naudu aizdeva un garantēja kopīgi ar citām valstīm Ukrainai divu miljardu aizdevumu. Tas ir papildus miljardiem, kas mums jau ir. Un, ja ticam Rinkēvičam, viņš maijā Eiropas Savienības Padomē Briselē teica, ka par 200 miljoniem eiro – tas tikai tagad ir noplūdis – mēs esam Ukrainai devuši letālus ieročus. Nevis esam uzcēluši bērnudārzus vai skolas par 200 miljoniem eiro, bet uzdāvinājām raķetes, lai viņi varētu šaut un saasināt konfliktu, nevis to samazināt diplomātiskā ceļā.”

Nav taisnība – apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors melo vai neapzināti maldina

Mamikina minētās summas ir nepareizas. Jūlija beigās Eiropas Parlaments apstiprināja papildu aizdevumu Ukrainai viena miljarda eiro vērtībā. Kopējā aizdevumu summa kopš kara sākuma ir 2,2 miljardi eiro.

Re:Check neizdevās atrast ārlietu ministra Edgara Rinkēviča it kā slepeno uzstāšanos kādā Eiropas Savienības Padomes pasākumā šā gada maijā, bet Latvijas militārais atbalsts Ukrainai nav noslēpums un nebija arī maijā. Jau aprīlī Aizsardzības ministrija publicēja preses relīzi, kurā teikts, ka Latvija ir “starp Eiropas līderiem palīdzības sniegšanā Ukrainas bruņotajiem spēkiem”. Maijā kādā publiskā donoru konferencē to stāstīja arī Rinkēvičs. Tā nebija kāda slepena konference, no kuras “noplūda” informācija – par to tika rakstīts Ārlietu ministrijas interneta vietnē. Latvijas militāro atbalstu Ukrainai veido jau agrāk nopirkts militārais ekipējums 200 miljonu vērtībā, nevis nauda, par kuru varētu būvēt skolas vai bērnudārzus.

Ķīles pasaules ekonomikas institūts regulāri apkopo informāciju par valstu atbalstu Ukrainai. Viņu jaunākajos datos redzams, ka no 24. janvāra līdz 1. jūlijam Latvijas kopējais militārais atbalsts Ukrainai ir 219 miljoni eiro. Latvija Ukrainai sniegusi ne tikai letālus ieročus, bet arī, piemēram, aizsardzības līdzekļus un ekipējumu. Lielāko daļu ziedotā līdz šim veidoja pretgaisa aizsardzības ieroči Stinger. Par Latvijas militāro atbalstu Ukrainai Re:Check iepriekš rakstījis šeit.