"Brīžiem nevarēja saprast, vai valdība ar saviem lēmumiem kovidu ierobežo vai veicina." (2)

Kā vērtējams aizejošās valdības darbs? (01.01-05.09)

Aicināts izvērtēt valdības darbu, ejot cauri tādām krīzēm kā Covid-19 un Krievijas karš Ukrainā, Endziņš norāda, ka uzņēmēju vidū regulāri tiek veiktas aptaujas, kurās tiek novērtēts valdības darbs, un kopainā uzņēmēju sniegtais vērtējums aizejošai valdībai ir 4 balles no 10, proti, knapi sekmīgi. “Es varu tikai pievienoties šim vērtējumam,” tā Endziņš.

“Šī valdība ir raksturīga ar to, ka bija salīdzinoši maz ciešas sadarbības ar valdības sociālajiem partneriem - tā jūtas ne tikai LTRK, bet arī Latvijas Darba devēju konfederācija, Pašvaldību savienība u.c. Politiķiem bieži šķiet, ka viņi paši, nebūdami uzņēmēji, zina, kā labāk uzņēmējdarbībā rīkoties. Pēdējie četri gadi bija pilni ar dažādiem izaicinājumiem, piemēram, jau minētā Covid-19 pandēmija. Korekti izsakoties, šis laiks bija pilns ar dažādām nepareizībām - brīžiem nevarēja saprast, vai valdība ar saviem lēmumiem kovidu ierobežo vai veicina. Nu kā, piemēram, vīrusu samazinās dzinējmedību ierobežošana?” tā Endziņš, kā vēl vienu piemēru minot liegumu nevakcinētajiem apmeklēt Ziemassvētku tirdziņu, viņus novirzot uz epidemioloģiski nedrošajiem, sarkanajā režīmā strādājošajiem iekštelpu veikaliem. “Daudzi neadekvātie lēmumi kovida laikā noveda pie vēl lielākas atpalicības Baltijas valstu vidū.”

Pozitīvie aspekti un “mājasdarbi, kas bija jāizdara jau vakar” (05.09.-16.55)

Tiesa, bija arī pozitīvi vērtējami aspekti, piemēram, atbalsta mehānismi un programmas uzņēmējiem. Tāpat uzņēmēji atzinīgi izteikušies par valdības reakciju uz Krievijas iebrukumu Ukrainā. “Runājot par vēja parku izveidi, mēs te desmit gadus runājām par šādu parku izveidi, bet kā nesanāk, tā nesanāk. Taču atliek Putinam iebrukt Ukrainā, lai mēs pēkšņi saprastu, ka vajag ko darīt,” norāda Endziņš.

Komentējot jau iepriekš minēto neveiksmīgo valdības komunikāciju ar sadarbības partneriem, organizācijas vadītājs kā iemeslus tai min gan Covid-19 radītos apstākļus, gan premjera komunikācijas stilu, gan atsevišķu partiju nevēlēšanos ciešāk sadarboties. “Kad sākās pandēmija, aicinājām valdību izveidot tādu reformu vadības grupu, kāda bija Valda Dombrovska premjerēšanas laikā, kad nozīmīgākie lēmumi tika pieņemti, pie viena galda sēžot koalīcijas partijām un lielākajiem sadarbības partneriem. Tas ļāva pieņemt labākus lēmumus un tālāk tos nokomunicēt sabiedrībai. Taču šoreiz tā nenotika,” pauž LTRK vadītājs.

Runājot par aktuālajiem darbiem, Endziņš norāda, ka ir vairāki jautājumi, kas nevar gaidīt jauno Saeimas un valdības izveidi, piemēram, enerģētikas joma. “Vēl aizvien ir iespēja, ka bizness var palikt bez gāzes. Tā ir viena lieta. Tāpat ir jāizlabo valdības noteikumi, lai tie uzņēmēji, kuri ir nopirkuši gāzi, krīzes gadījumā netiktu atslēgti. Jo tad zūd motivācija iepirkt gāzi. Otra lieta - jāapzina potenciāli trūkstošais gāzes apjoms melnākā scenārija gadījumā un jāsāk šo apjomu sarūpēt,” skaidro eksperts. “Ja raugāmies uz nākamo parlamentu un valdību, esam sagatavojuši dokumentu, kurā aprakstīti galvenie mērķi, uzdevumi un virzieni, kuros būtu jāstrādā.

Atbildot uz jautājumu, kāpēc ne vienmēr sokas ar pašreiz izvirzīto mērķu sasniegšanu, Endziņš saka: “Es esmu pārliecināts, ka valdības vidū krasi atšķirtos atbildes uz jautājumu, kādas ir pašas valdības apstiprinātās prioritātes un mērķi, jo virzieni ir ārkārtīgi daudzi un sadrumstaloti. Ja gribam dzīvot labāk, tad jāfokusējas uz divām lietām - eksports un produktivitāte. Vienkāršāk runājot, ja dzīvojam uz salas un tirgojamies tikai savā starpā, tad dienas beigās esam gandrīz turpat, kur bijām, - kopumā bagātāki neesam kļuvuši. Mums ir jāiemācās vairāk pārdot ārpus robežām.”

Kas jāņem vērā, oktobrī dodoties pie vēlēšanu urnām? (16.55-20.56)

Noslēdzot sarunu, Endziņš pauž, ka, runājot par 14. Saeimas vēlēšanām, ir jāsaprot būtiska lieta - jo vairāk parlamentā būs tādas partijas, kas domās par veidiem, kā “uzgriezt” ekonomiku, rūpniecību un uzņēmējdarbību, jo arī paši iedzīvotāji dzīvos labāk. “Kamēr Latvija Eiropas valstu vidū ir labklājības beigu galā, labāk nebūs. Mums ir jānonāk situācijā, kurā cilvēki atgriežas mājās, kur viņiem būs darbs un izaugsme,” tā eksperts, piemetinot, ka, ejot pie vēlēšanu urnām, jāizsver, vai iepriekš pie varas bijušās partijas ir izpildījušas savus solījumus. “Jāvērtē padarītais, jāskatās, vai solījumos nav populisms un neizpildāmas lietas, un vai dienas kārtībā ir ietverti ekonomikas jautājumi. Ja gribam dzīvot labāk, nav citu variantu,” secina Endziņš.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par projekta "Nedēļas fokusā" saturu atbild TVNET GRUPA.