"Latvenergo" prognozē energoresursu cenu kritumu nākamā gada pavasarī (4)

Viņš uzsvēra, ka šī energoresursu krīze neizskatās mūžīga.

"Ilgtermiņa prognozes paredz, ka situācija sāks normalizēties. Kad sašķidrinātās gāzes termināļu infrastruktūras jaudas un arī piegāžu jaudas sāks "pievilkties" pieprasījumam, cenas sāks iet uz leju," sacīja Juskovecs.

Pēc viņa teiktā, pirmā lejupsīde varētu būt iespējama 2023.gada pavasarī/vasarā, "ar kaut kādiem nākamiem jauniem līmeņiem 2024.gadā".

Vienlaikus viņš aicināja situāciju energoresursu tirgū visiem uztvert nopietni, pieņemt, ka tirgus ir mainījies, kā arī uz kādu laiku aizmirst par ierastajiem iepirkumu konkursiem par gāzes piegādi ilgtermiņā. "Gāzi vajag meklēt un ja ir iespēja, iesakām nopirkt," sacīja "Latvenergo" valdes loceklis. Tirgū piedāvājumi esot, lai gan nav tādi, kādi tie ir bijuši iepriekšējos gados. Nelielās porcijās, slēdzot īsākus līgumus, nepieciešamības gadījumā gāzi nopirkt varot.

Tāpat viņš informēja, ka uzņēmums jau ir iepircis pietiekami daudz gāzes, lai nodrošinātu TEC darbību, kā arī energokompānijas klientu vajadzības līdz pat gada beigām, un pauda, ka "nav ne mazāko šaubu", ka izdosies nodrošināt piegādes nepieciešamajā apjomā arī nākamgad. 

Vienlaikus gan viņš aicināja visus nopietni apsvērt kurināmā nomaiņu no gāzes pret kādu citu, ja tas ir iespējams.

Tostarp Juskovecs atklāja, ka arī "Latvenergo" strādā pie jauna projekta, kas nākotnē ļautu aizstāt trešdaļu teravatstundas gāzes ar citu kurināmo, tādējādi būtiski ietaupot. "Latvenergo" valdes loceklis norādīja, ka runa ir par aptuveni 2 nedēļu visas Latvijas gāzes patēriņa apjoma aizstāšanu. 

Plašāk par šo projektu informēt viņš pagaidām nevēlējās. "Neizpaudīšu detaļas, lai neapgrūtinātu šī projekta izpildi," sacīja Juskovecs. Viņš arī atzina, ka tāda apjoma pasākumi, lai nomanītu gāzi pret kādu citu resursu, nav visiem pieejami, taču uzsvēra, ka ietaupīt varot jebkurš, veicot pavisam vienkāršas lietas, piemēram, birojā vakara stundās, izslēdzot apgaismojumu, kondicionierus un ventilāciju. "Latvenergo" aplēses liecina, ka pašā uzņēmumā, veicot šīs darbības tiks ietaupīti vismaz 10% no līdzšinējā patēriņa.

Savukārt "Sadales tīkls" valdes priekšsēdētājs Sandis Jansons atzīmēja, ka mājsaimniecību interese par saules ģeneratoru uzstādīšana ir ļoti liela. Ja gada sākumā pie kopējā tīkla bija pieslēgti nedaudz vairāk par 2000 mikroģeneratoru, tad tagad jau vairāk nekā 6000. Turklāt sagaidāms, ka līdz gada beigām vēl vairāk nekā 3000 mājsaimiecību pieslēgs saules mikroģeneratorus "Sadales tīklam". Jansons atgādināja, ka attiecībā uz mikroģeneratoru pieslēgšanu kopējam tīklam ierobežojumu nav.

Liela interese ir arī par lielāku saules parku veidošanu.

Pēc "Sadales tīkls" vadītāja teiktā, ja realizēsies kaut puse no iecerētajiem projektiem, 2-3 gadu laikā vasarās Latvijā noteikti būs zaļās enerģijas pārpalikums, kas arī pozitīvi ietekmēs enerģijas cenas.

Jansons arī aicināja visus, kas vēl nav uzstādījuši saules paneļus, apsvērt domu par saules enerģijas pašražošanu. Turklāt, ja kāds uzņēmums vēlas uzstādīt saules paneļus, lai ražotu elektroenerģiju pašpatēriņam, arī šādiem projektiem teju neesot ierobežojumu. "Faktiski limitu nav arī uzņēmumiem, kas grib ražot pašpatēriņam. Aicinām vērsties pie mums, izskatīsim pieteikumus un visticamāk dosim atļauju," pauda "Sadales tīkls" vadītājs.

Vērtējot elektroenerģijas ražošanas tendences, viņš prognozēja, ka nākotnē Latvija noteikti būs zaļās enerģijas valsts. "Mūsu saražotie apjomi būs pietiekami, kas rezultēsies cenu līknē uz leju," uzsvēra Jansons. 

Jau vēstīts, ka piektdien Ekonomikas minstrijā notika preses konference par valsts paveikto enerģētiskās drošības stiprināšanai, izstrādātajiem atbalsta pasākumiem un turpmāk plānoto rīcību Latvijas enerģētiskās drošības stiprināšanai un sagatavošanos nākamajai apkures sezonai.