Jūlija sākuma aizsardzības ministrs Artis Pabriks paziņoja, ka Aizsardzības ministrija sākusi darbu pie Valsts aizsardzības dienesta (VAD) pakāpeniskas ieviešanas. Mēneša laikā sabiedrībai tika prezentēts arvien vairāk detaļu, bet ministrs un viņa kolēģi aktīvi atbild uz jautājumiem. Taču publiski pietiekami reti izskan potenciālie izaicinājumi, kurus varētu izraisīt iesaukšana, kā arī šo izaicinājumu risinājumi. Šajā rakstā mēs apskatīsim, kas ir zināms par jauno sistēmu, kāpēc veco atcēla, izrunāsim galvenos izaicinājumus un iespējamus risinājumus. 

Latvijā, kur iesaukšana armijā turpinājās arī pēc neatkarības atjaunošanas, beidzās 2007. gadā. Viens no galvenajiem argumentiem šim lēmumam bija vadības vēlme virzīties uz profesionālās armijas attīstību. Kontekstam, mēs nebijām vienīgie reģionā — nākamgad obligāto dienestu ar līdzīgu pamatojumu atcēla lietuvieši.

Kopš tā brīža īpašas gribas gan no sabiedrības, gan no politiķu puses par nepieciešamību tādā vai citādā formā atjaunot iesaukšanu armijā neizskanēja. Tiesa, to sāka aktīvāk apspriest pēc Krimas aneksijas. Vienlaikus saskaņā ar 2021. gada SKDS aptaujas rezultātiem tikai 14% no Latvijas iedzīvotājiem atbalsta OMD, bet vecuma grupā no 17 līdz 24 gadiem — 10%. Vēl jo vairāk pēdējais pētījums no Aizsardzības ministrijas, kas veikts periodā no 2018. gada beigām līdz 2019. gada rudenim, secināja, ka vien 31% no aptaujātajiem būtu gatavi aizstāvēt valsti ar ieročiem militāra uzbrukuma gadījumā.

Komentāri (4)
CopyLinkedIn Draugiem X