Kad ceļš sauc, tam jāatsaucas. Šoreiz alkas pēc piedzīvojumiem mūs aizvilina uz Grieķiju. Līdz šim neesmu viesojusies šajā valstī, tāpēc nezinu, ko sagaidīt. Olīvas? Grieķu salātus? Vīnogu ķekarus? No sendienām aizkavējušos dievus? Tomēr plāns mums ir varens – pārsoļot pāri mītiem apvītajai zemei, sākot no Peloponēsas dienvidu piekrastes līdz pat Albānijas robežai. Aidā!

Ceļā. Gaisa bedres, haoss un nakts pie miskastēm

Ir pašas marta beigas. Latvijā līdz pavasara plaukumam vēl tālu. Pagaidām viss krāsojas pelēkos toņos. Īstais laiks posties uz siltākām zemēm, vai ne? Sakravājam somas, iemetam dzīvokļa atslēgas pastkastītē, lai draudzene, kurai uz mūsu prombūtni izīrējam dzīvokli, varētu tikt pie otra atslēgu komplekta, un dodamies ceļā. Kad lidostā nosveru savu mugursomu, ekrānā parādās 15 kg. Valda soma sver 19 kg. Grieķijā somas svaram klāt nāks gāzes balons un vairāki litri ūdens.

Pērkot aviobiļetes, speciāli izvēlējos sēdvietas tā, lai lidmašīnas spārns netraucētu skatam. Nezinu, kā tas gadījies, kā ne, bet man no loga paveras burvīga panorāma ar… lidmašīnas spārnu. Vismaz labi, ka par vietu izvēli nebija jāpiemaksā.

Komentāri
CopyLinkedIn Draugiem X