Vairums iedzīvotāju ir spiesti mainīt ieradumus, lai varētu atļauties ikdienas preces (1)

Gaidot cenu pieaugumu precēm un pakalpojumiem arī turpmāk, iedzīvotāji, vēloties ietaupīt, plāno atteikties no izklaides, samazināt uzkrājumiem novirzīto summu, kā arī strādāt vairāk vai pārdot neizmantotās lietas.

Saskaņā ar aptaujas datiem 84% iedzīvotāju šobrīd var atļauties iegadāties pārtiku, bet 74% - samaksāt mājsaimniecības rēķinus. Mazāk nekā puse respondentu atzīmēja, ka vēl var atļauties pirkt jaunās drēbes un iegādāties kafiju kafejnīcās. Toties gandrīz trešdaļa iedzīvotāju atzīmēja, ka varētu atļauties gan kafejnīcas, gan jaunas drēbes, bet šobrīd nevēlas tērēt tam naudu.

40% respondentu nevar atļauties nopirkt jaunu telefonu vai lielo sadzīves tehniku, un gandrīz tikpat daudz cilvēkiem nauda šim precēm būtu, bet viņi nevēlas to tērēt.

Aptuveni puse iedzīvotāju šobrīd nevar atļauties ceļošanu uz ārzemēm, bet absolūts vairums - 75% - nevar atļauties jaunu automašīnu.

"Ilgstošā, neparedzēti augstā inflācija spiež iedzīvotājus mainīt ieradumus un sākt pārskatīt savu patēriņa grozu un pārvērtēt prioritātes. Tas nekad nav patīkami. Turklāt jārēķinās, ka smagākais sloga posms ir vēl priekšā. Izmaiņas turpināsies un pastiprināsies arī tajās grupās, kur pieprasījums vēl ir šķietami spēcīgs, jo korekcijas var īstenoties ļoti strauji. Tādēļ uzņēmējiem ir rūpīgi jāgatavojas un jāseko līdzi izmaiņām pieprasījumā un iespēju robežās jānotur izmaksu pieauguma pārcelšanu uz gala cenām. Izdarīt to var, gan mainot piedāvājumu, gan piedomājot pie efektivizācijas pasākumiem. Pieprasījums kļūs cenu ziņā arvien izvēlīgāks un piesardzīgāks, iedzīvotājiem apsverot katru pirkumu," aptaujas rezultātus komentē "SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis.

Aptaujas dati liecina, ka vairāk nekā 60% iedzīvotāju ir mainījuši savus ieradumus, tajā skaitā samazinājuši izdevumus, izvēloties lētākas preces, kā arī samazinot tēriņus kopumā: izvēlas mazāk braukt ar mašīnu, vairāk iet kājām, retāk ēst ārpus mājām. Ap 25% iedzīvotāju ieradumus vēl nav mainījuši, bet plāno to darīt. Un vien neliela daļa šobrīd neplāno mainīt ieradumus.

39% respondentu atzīmē, ka viņi bija spiesti samazināt summu, ko novirza uzkrājumiem, un 36% iedzīvotāju saka, ka viņi jau sākuši savus uzkrājumus izmantot, lai segtu ikdienas tēriņus. 38% aptaujāto bija spiesti pilnībā pārstāt darīt konkrētas lietas, piemēram, apmeklēt sporta zāles un SPA. Savukārt trešdaļa iedzīvotāju šobrīd vairāk nekā iepriekš iepērkas lietoto apģērbu veikalos.

Lai palielinātu savus ienākumus, apmēram ceturtdaļa iedzīvotāju jau tagad strādā vairāk stundas vai atraduši papildu darbu. Vēl 40% izskata šādu iespēju nākotnē. Savukārt vairāk nekā 60% respondentu jau tagad sākuši pārdot dažādas lietas vai plāno to darīt.

"Diemžēl universālu padomu, kā tikt galā ar inflācijas izaicinājumu, nav. Ja ir papildu piepelnīšanās iespējas, tas var dot kādu atspaidu. Spiediens uz darba devējiem celt algas pieaugs, tomēr šajā ziņā lieli panākumi nav gaidāmi. Respektīvi, ja arī būs iespējas tikt pie papildu pielikuma, tas varētu būt nepietiekami, lai nosegtu visas pieaugušās izmaksas. Jāskatās izdevumu virzienā, kur var būt kāds potenciāls. Nereti šajā ziņā noder padoms no malas, kas uz daudzām lietām var likt paskatīties citādāk, gan palīdzēt ieraudzīt jaunas iespējas. Pilnīgi skaidrs, ka daudziem tas neatrisinās pamatizaicinājumu - augstos enerģijas rēķinus, tādēļ svarīgs būs efektīvs un savlaicīgs atbalsts no valdības," noslēdz Dainis Gašpuitis.

Iedzīvotāju aptauju sadarbībā ar "SEB banku" veica uzņēmums "Kantar" šī gada jūnijā, un tajā piedalījās 800 Latvijas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 65 gadiem.