:format(webp)/nginx/o/2022/04/24/14504986t1h80a6.jpg)
Darbinieki vairāk uzticas tieši darba devējam, nevis citām iestādēm vai medijiem, jo darba devējs lielākoties nosaka to, ko domā cilvēks, t.i., ka nepastāv nekāda sociālā aizsardzības sistēma un vienīgais, par ko būtu jāuztraucas, - lai būtu darbs, atsaucoties uz pētnieka Arņa Saukas veikto pētījumu, intervijā tiešsaistes žurnālam "Klik" norāda Valsts ieņēmumu dienesta vadītāja Ieva Jaunzeme.
"Aplokšņu algu izmaksas līmenis ļoti korelē ar izglītības līmeni - jo tas ir augstāks, jo mazāka ir “aplokšņu” algu iespējamība un procentuālā daļa. Augstas kvalifikācijas darbinieks zina savas tiesības, vēlas nodrošinājumu, paņemt kredītu utt.," skaidro Jaunzeme.
VID pētījums parāda, ka lielākā daļa no aplokšņu algām tiek maksāta uzņēmumos līdz desmit darbiniekiem, otra riska grupa ir firmas no 10 līdz 50 darbiniekiem. Lielākos uzņēmumos aplokšņu algu iespējamība ir mazāka.
"Tiesa, piemēram, būvniecībā mazās firmas ir iesaistītas kā apakšuzņēmēji, un ģenerāluzņēmējs nevar nezināt, kas notiek tālāk būvlaukumā. Iekšējā tolerance noved pie lielā aplokšņu algu īpatsvara. Ja visi norobežotos no nodokļu nemaksātāja, nevis liktu uz žurnāla vāka, būtu savādāk," rezumē Jaunzeme.
Visu interviju lasi TVNET tiešsaistes žurnālā "Klik"!
/nginx/o/2022/07/26/14719226t1h1286.png)