Ķīna, Taivāna un ekonomika: eksperti prognozē, kad Ķīna reāli varētu iebrukt Taivānā (12)

Ķīnas reakcija uz Pelosi vizīti bija tūlītēja – pagājušajā otrdienā netālu no Taivānas Ķīna sāka militārās mācības, kam bija jābeidzas svētdien, taču tās turpinājās vēl pēc tam. Tāpat Ķīna ir noteikusi sankcijas pret Taivānu, liedzot valstī ievest Taivānā audzētos citrusaugļus, makreļu filejas un citus zivju produktus. Tomēr – vēl pirms Pelosi vizītes Pekina paturēja vairāk nekā 100 Taivānas pārtikas ražotāju produkcijas importa.

Kas attiecas uz Taivānu, tad tā vairs nevar importēt no Ķīnas būvniecības sektoram nepieciešamās smiltis. Reaģējot uz vizīti Taivānā, Ķīna noteica sankcijas arī pret Pelosi. Nosakot sankcijas, Ķīna gan pievēra acis uz ļoti svarīgiem Taivānas rūpniecības sektoriem, kas ir ārkārtīgi svarīgi Ķīnas pašas ekonomikai, – mikročipu un optisko komponenšu ražošanu. “Deutsche Welle” skaidro, cik lielā mērā ir saistītas abas ekonomikas.

Ekonomikas smagsvars pie Ķīnas krastiem

Taivāna pēc platības ir 1,8 reizes mazāka nekā Latvija, taču šajā teritorijā dzīvo 23 miljoni iedzīvotāju, kas ir aptuveni ceturtā daļa no Vācijas iedzīvotāju kopskaita. Līdzīgi kā Vācija, arī Taivāna visā pasaulē ir zināma, pateicoties savam rūpniecības sektoram.

It īpaši attīstīta ir pusvadītāju ražošanas industrija, kas ir ārkārtīgi svarīga Taivānai un daudzām citām valstīm. Piemēram, Vācijas autobūves sektors ir atkarīgs no Taivānas ražotajiem pusvadītājiem. Taivānas ekonomika faktiski arī ir būvēta uz eksporta ienākumiem – tie veido 70% no Taivānas budžeta.

Turklāt 2021. gadā Ķīnas IKP uz iedzīvotāju bija 12 259 dolāru, bet Taivānā šis rādītājs bija teju trīs reizes augstāks – 33 775 dolāri.

Pusvadītāju ražošana

Nav nekāds pārsteigums, ka Ķīna ir Taivānas svarīgākais tirdzniecības partneris, kam seko ASV. Vairāk nekā 42% Taivānas eksporta tiek vests uz Ķīnu, bet no Ķīnas tiek importēti 22% preču. 2020. gadā starp abām valstīm tirdzniecības apjoms sastādīja 166 miljardus dolāru.

Interesanti, ka Taivāna ir viena no galvenajām investorēm Ķīnā. Atsaucoties uz Taivānas valdības datiem, laika posmā no 1991. gada līdz 2021. gada maijam Taivānas uzņēmumi ir investējuši vairāk nekā 194 miljardus dolāru 44 577 dažādos Ķīnas projektos. Mikročipu ražotājs “Foxconn” ir viens no labāk zināmajiem piemēriem. Šis uzņēmums ražo mikročipus tādiem tālruņiem kā “Apple iPhone” un “Samsung Galaxy”, kā arī spēļu konsolēm. Turklāt – mikročipi šīm ierīcēm tiek ražoti rūpnīcās, kas atrodas Ķīnā.

Fakts, ka pusvadītāji un citas IT tehnoloģijas veido aptuveni pusi no Taivānas eksporta apjoma, parāda, cik svarīga ir salu valsts visai pārējai pasaulei, tostarp arī Ķīnai pašai.

Vienkāršos vārdos – Ķīna piegādā Taivānai izejvielas, piemēram, retus derīgos izrakteņus un dažādas elektroniskās komponentes, kamēr Taivāna ražo ļoti augstas kvalitātes pusvadītājus un optiskās komponentes, jo Ķīnai pašlaik nav izdevies attīstīt šo komponenšu ražošanu tik augstā līmenī kā Taivānai.

Tieši tādēļ Ķīnas mērķis ir spēt ražot šāda veida komponentes. Ķīnas Komunistiskās partijas līderi to ir uzsvēruši, izstrādājot programmu “Made in China 2025”, kurā solīts panākt un apsteigt Taivānu mikročipu ražošanas jomā.

Vai iebrukums ir nenovēršams?

Tiklīdz Ķīnai izdosies sasniegt šo mērķi, daudzi eksperti uzskata, ka tajā brīdī Taivānai tik tiešām situācija kļūs ļoti sarežģīta. Pastāv uzskats, ka tad Ķīnas autoritārais līderis Sji Dzjiņpins sāks rīkoties saistībā ar “Ķīnas un Taivānas apvienošanu”. Ķīnas valdība ne reizi vien ir atklāti paziņojusi, ka apvienošanās ar Taivānu ir galvenais mērķis, kas sasniedzams līdz Ķīnas Komunistiskās partijas simtgadei 2049. gadā. Ja nepieciešams, netiek izslēgta arī spēka lietošana.

Tomēr tas, visticamāk, notiks daudz agrāk, uzskata Vācijas Bundestāga Ārlietu padomes drošības eksperts Roderiks Kīseveters, kurš arī uzrauga Vācijas izlūkošanas aģentūru.

“Pašlaik mūsu novērojumi liecina: ja Ķīna spēs ražot pusvadītājus tādā pašā apjomā un kvalitātē, kā to dara Taivāna, tad Taivānai ir jārēķinās ar ļoti augstu Ķīnas iebrukuma risku. Tomēr šādu mikročipu ražošanas kapacitāti Ķīna nespēs sasniegt līdz 2027 gadam.

Ir arī citu uzskatu pārstāvji, kas uzskata – pašlaik Rietumi ir aizņemti ar Krievijas karu Ukrainā, tāpēc Ķīna var īstenot savas ambīcijas Taivānā,” intervijā televīzijai sacīja Kīseveters.

Atsaucoties uz Pekinas varasiestādēm, ASV nav tādu spēju, lai cīnītos divās frontēs. Tomēr Kīseveters ir pārliecināts, ka Ķīna pati nav gatava iebrukumam Taivānā, tomēr ir redzami brīdinājuma signāli.

“Mums ir jāgatavojas eskalācijai, taču ne tuvākajā laikā,” bilda Kīseveters.

Bizness ir Ķīnas galvenā prioritāte

Kišore Mabubani sacīja: ir skaidrs, ka Ķīna noteikti vēlēsies īstenot savas intereses arī ar nežēlīgiem paņēmieniem tālākā nākotnē. Viņa grāmatā “Vai Ķīna ir uzvarējusi?” tiek pētīts, kas notiks tad, kad Ķīna kļūs par lielāko ekonomiku pasaulē, apsteidzot ASV.

Singapūras politikas zinātnieks, diplomāts un bijušais ANO Drošības padomes prezidents Mabubani netic, ka Pekina tūlīt izmantos militāru spēku, lai pārņemtu kontroli pār Taivānu. Ķīnai pašlaik daudz svarīgāki ir biznesa, nevis ideoloģiju jautājumi. Lēmumu pieņēmējiem Pekinā ir skaidrs, ka riski ir pārāk lieli, lai iesaistītos lielās avantūrās.

“Viņi [Ķīna] domā nevis gadu, bet desmitgažu griezumā. Pašlaik Pekinas galvenais mērķis ir panākt, lai viņu ekonomika kļūst lielāka un ietekmīgāka par ASV ekonomiku. Tad gan Ķīna atcerēsies par visu, ko ASV pagātnē ir darījusi.

Brīdis, kad Ķīnas ekonomika kļūs par lielāko ekonomiku pasaulē, kļūs par atmaksas laiku,” uzskata Mabubani.

Gada sākumā Lielbritānijas Ekonomikas un Biznesa izpētes centra prognoze liecināja, ka Ķīna par pasaulē lielāko ekonomiku varētu kļūt ap 2030. gadu. Tas gan ir ar nosacījumu, ja Ķīnas IKP turpinās augt par 5,7% ik gadu līdz 2025. gadam un pēc tam 4,7% gadā līdz 2030. gadam. Pašreizējās prognozes gan liecina, ka vismaz šogad Ķīnas ekonomika nesasniegs 5,7% izaugsmi, jo otrajā ceturksnī Ķīnas valdības noteikto drakonisko ierobežojumu dēļ izaugsme bija vien 0,4%. Tiek prognozēts, ka šogad Ķīnas IKP pieaugums varētu augt par aptuveni 4%.