/nginx/o/2019/08/24/12495543t1h38fa.jpg)
Daugavas ūdeņiem atkāpjoties, nu ikviens kājāmgājējs var tuvumā apskatīt Svētā Meinarda salu Ikšķilē. Šis ir labs brīdis visiem, kuri vēlējušies to aplūkot, tomēr nav sadūšojušies turp doties ar laivu. Diemžēl šo laiku aktīvi izmanto personas, kuras arheoloģiskajās senvietās meklē vēsturiskās liecības. Tās visbiežāk nelegāli tālāk nonāk pārdošanā ārpus Latvijas robežām, valstij zaudējot būtisku vēsturisko kultūras mantojumu, informē Latvijas Televīzijas (LTV) raidījums "Dienas ziņas".
"Bez liekas moralizēšanas cilvēkiem arī pasaku, kur jūs atrodaties, ka šī ir kapulauka teritorija," akcentē kultūras mantojuma centra "Tīnūžu muiža" vadītājs Kaspars Špēlis, kurš teritorijas monitorēšanu veic brīvprātīgi. Viņš atzīst, ka nevar noskatīties, kā tādā veidā tiek zaudēta daļa Latvijas vēstures.
"Šīm lietām būtu jāatrodas muzejos, tām ir jābūt zinātniski pētītām, nevis vienkārši kaut kur jāglabājas plauktiņos vai arī jābūt pieejamām kaut kur Skandināvijas vai Vācijas izsoļu namos."
Kā "ReTV" norādīja Nacionālajā kultūras mantojuma pārvaldē, metāla detektoru izmantošana kultūras pieminekļu izpētē ir jau ilgstoša problēma. Daļa no vēstures liecībām valstij ir zudusi.
"Nevaram bezgalīgi spēlēt šo "kaķis-pele" spēli: kurš tagad pārkāpj un vai mani pieķers vai ne?" telefona sarunā akcentē NKMP Arheoloģijas un vēstures daļas vadītāja Sandra Zirne.
"Man liekas, ka cilvēki ļoti labi apzinās, ko viņi dara. Mums jau arī ir ļoti daudz godīgu cilvēku, kuri paziņo par atradumiem. Ja viņi ar detektoru meklējuši, tad mēs kaut kādā veidā palīdzam sakārtot situāciju," rezumē NKMP Arheoloģijas un vēstures daļas vadītāja.
Konstatējot pārkāpējus, par to jāziņo policijai un iespēju robežās jāfiksē pārkāpējs. Informācija jānosūta arī Nacionālajai kultūras mantojuma pārvaldei. Par šī likuma normu pārkāpšanu piemērojama kriminālatbildība vai administratīvā atbildība.
Daugavas ūdeņu ieskautajā Svētā Meinarda salā atrodas Latvijā senākās baznīcas drupas. Tur pirms vairāk nekā 800 gadiem līdz ar baznīcas uzcelšanu sākās kristietības izplatīšanās Latvijā. Mūsdienās salā ir uzstādīts 10 m augsts metāla krusts (mākslinieks E. Samovičs) un akmens altāris (tēlnieks J. Karlovs). Konservācijas nolūkos 2002. gadā drupām uzlikts metāla jumts, vēstīts vietnē "latvia.travel".