Rīgas Meža kapos, nezālēs un sūnās ieaudzis, neviena neapkopts un piemirsts, atrodas izcilākā latviešu astronoma, Dmitrija Mendeļejeva tuvākā līdzstrādnieka Friča Blumbaha kaps. Lūk, nedaudz par Frici, astronomiju, dzīves jēgu un krematorijas pārdēvēšanu daudz labākā vārdā.
Man kosmoss patīk. Dievinu kosmosu. Zvaigznes patīk un Saule. Planētas patīk, tāpēc uz vienas no tām it kā dzīvoju. No fizikas un matemātikas pilnīgi neko nesaprotu, tomēr astronomija man ir lielā cieņā. Padomā tikai, cilvēks ņem un aizlido kosmosā. Nevienam joprojām nav skaidrs, kas tas tāds kosmoss ir, bet cilvēks ņem un aizlido. Vai, rau, Džeimsa Veba teleskops. Cilvēks uztaisa teleskopu par cik tur miljoniem, piekabina raķetei, aizlidina līdz vietai, kur tas peldēs Zemes orbītā, un tikai fotografē visuma pirmsākumus. Bailīgi pat paliek, cik lieliem soļiem uz priekšu soļo zinātne. Iedomājies - ja paveiksies, tad savām acīm pieredzēsim, kā cilvēks izkāpj uz Marsa. Kājas ļimst no brīnumiem, goda vārds.
Lūk, tieši tāpēc nolēmu kapos atrast, iepazīties pats un iepazīstināt citus ar dižāko latviešu astronomu, ķīmisko elementu periodiskās sistēmas radītāja Dmitrija Mendeļejeva tuvāko līdzstrādnieku Frici Blumbahu, kura vārdā pat ir nosaukts asteroīds. Vēl viens cilvēks, ar kuru mēs varam lepoties.