Mūsu pirmā lidotāja-sieviete. Turklāt – sporta lidotāja. “Lidone”, kā viņas laikā rakstīja Ulmaņlaika prese. Prasmes gaisā viņa bija apguvusi tik precīzi, ka Maikapara tabakas fabrikas emblēmu debesīs izveidoja, aiz lidmašīnas velkot degošu dūmu sveci. Īpašnieki par tik neprātīgi šiku reklāmu viņu, protams, bagātīgi atalgoja. Tā bija tā pati Tabakas fabrika, kur pašreiz atrodas Jaunais Rīgas teātris. Bet tā lidmašīna - sarkanbrūnā krāsā, iesaukta par “sarkano govi” - trofeja no cara armijas.

30. gadu otrajā pusē izdevumi “Spārnotā Latvija” un “Rīts” sekoja līdzi šai izskatīgajai meitenei – jau kad viņa vēl tikai mācījās lidot, un sevišķi bagātīgi presē attēloti viņas slavas mirkļi un panākumi, skaistules foto tika likts uz “Sievietes Pasaules” un “Atpūtas” vāka, un tad viņa pazuda no radariem.

Ne tikai laikabiedriem - par viņu nav pat ierakstu Edvīna Brūveļa grāmatā “Latvijas aviācijas vēsture 1919-1940” un Kārļa Irbīša grāmatā “Latvijas aviācija un tās pionieri”, nekur. Kaut trimdas latviešu preses izdevumos vēl 70. gadu beigās rakstīts, ka Latvijas vienīgā sporta lidotāja īsi pirms kara beigām devusies bēgļu gaitās, tikai nevar viņu atrast, patiesībā viņa 1945. gadā, pavisam īsi pēc meitas piedzimšanas, tika apcietināta un izvesta uz Kazahiju. Viņa bija atšifrēta. Savā bezbailībā šī Alīda 1944. gadā slepeni pārgrieza spridzināšanas ierīču vadus pie mājām Rīgā, ko vācieši bija mīnējuši.

Komentāri
CopyLinkedIn Draugiem X