Automātiskās pārnesumkārbas arvien populārākas kļūst arī jaudīgos sportiskajos auto, taču pat šajā segmentā ir izņēmumi. Tādi braucamie kā Porsche 911, BMW M3 un pat amerikāņu Chevrolet Camaro, Ford Mustang un Dodge Challenger, joprojām tiek ražoti arī manuālajā versijā. "Pārdošanas apjomi, protams, ir nelieli, taču entuziastiem tiek piedāvāts tas, ko viņi alkst saņemt. Patiesībā tas ir veikls auto koncernu gājiens – saražot mazu skaitu un paprasīt lielu naudu,” skaidro Guntars.
Viņš prognozē, ka manuālā pārnesumkārba visilgāk noturēsies tieši entuziastu segmentā, kā arī modeļos, kuru pārdošanā būtisku lomu spēlē zema cena. Tomēr pat šīs kategorijas mūsdienās tiek pakļautas ievērojamam spiedienam. "Kad piegādes kalendārs kļūst arvien saspringtāks un zīmoli spēj saražot mazāk mašīnu, nekā ir gribētāju, vispirms tiek upurētas visvienkāršākās jeb bāzes versijas. Respektīvi – tās, no kurām ir vismazākā peļņa. Tāpēc esmu drošs, ka pēdējie mohikāņi ar manuālo pārnesumkārbu būs tādi ražotāji kā Dacia. Un, protams, entuziastu segments," saka Guntars.
Mašīnas, kas domātas priekam
Pārlūkojot tirgu, redzams, ka joprojām ir vairāki populāri modeļi, kuros vadītājam pārnesumi jāpārslēdz pašam. Nesen izlaistie jaunās paaudzes Peugeot 308 un Honda Civic, kā arī visa Mazda modeļu līnija (Mazda2, Mazda3, mazais krosovers CX-30 un sportiskais MX-5) joprojām tiek piedāvāti gan ar automātisko, gan ar manuālo transmisiju.
Modelis MX-5 ir vienkārši lielisks aizmugurējās piedziņas un manuālās pārnesumkārbas kombinācijas piemērs. Tieši par šādām mašīnām var teikt – "brauc un baudi", un tieši šīs izjūtas liek kompānijām saglabāt manuālo transmisiju un pat pilnveidot to. Mazda ir šīs koncepcijas paraugs. Japāņu ražotāja filozofija atspoguļo vēlmi padarīt braukšanu pēc iespējas patīkamāku, bet tas nereti iet roku rokā ar nepieciešamību pārnesumus pārslēgt pašam vadītājam.