Lai gan valdības pārstāvji uzsver, ka gaidāmajā apkures sezonā gāzes mājsaimniecībām noteikti pietiks, tas nenozīmē, ka ir pārliecība par šī tik dārgā energoresursa pietiekamību visiem, kas to līdz šim izmantojuši, piemēram, ražošanas procesu nodrošināšanai. Tāpat jāatceras, kas arī elektrība noteiktos periodos Latvijā tiek ražota ar gāzi. Ķēdīte ir gara un plaša. Līdz ar to pat valdības līmenī ir uzdots visiem ministriem un Valsts kancelejai gatavoties enerģijas taupības pasākumu ieviešanai gaidāmajā apkures sezonā. Taču ko iesāks pašvaldības, kuru pārziņā ir krietni vairāk par pāris ēkām, un kādus energoresursu taupības pasākumus tuvākajos mēnešos varēsim novērot?
Lai gan par energoefektivitātes uzlabošanas pasākumu nepieciešamību dažādi valsts un ne valstiskie eksperti ir runājuši gadiem, daudzi tikai pēdējā gada laikā ir sapratuši, ka tā nav bijusi tukša salmu kulšana. Līdzīgi ir pašvaldības, kurās pie energoefektivitātes uzlabošanas ir strādāts jau gadiem, bet tāpat ir tādas, kurām straujais energoresursu cenu kāpums, var teikt, izsita pamatu zem kājām.
Samazina apkures temperatūru
Par situāciju energoresursus tirgū pirmā no pašvaldībām trauksmes zvanus jau pērn zvanīja Daugavpils. Pilsētas pašvaldība pagājušā gada decembrī arī izsludināja vietējās nozīmes enerģētisko krīzi, kas attiecīgi deva juridisku pamatojumu siltumenerģijas un karstā ūdens padeves temperatūras samazinājumam. Tādējādi sadarbībā ar pašvaldības uzņēmumiem tika īstenoti apjomīgi regulācijas darbi un siltuma padeves samazināšana. "Tā rezultātā tika samazināta gaisa temperatūra visos objektos, kur tas ir pieļaujams, kā arī daudzdzīvokļu mājās, ko daudzi klienti iespējams nemaz neizjuta," stāsta Daugavpils pilsētas pašvaldības izpilddirektore Sabīne Šņepste. Tādā veidā tika samazināts dabasgāzes patēriņš siltumenerģijas ražotājam un maksa par komunālajiem pakalpojumiem iedzīvotājiem.