"Swedbank": Valsts rīcība ilgtspējas datu pieejamības nodrošināšanā nav pietiekami ātra

"Izaicinājumi slēpjas tajā, ka bankām būs jāsāk atskaitīties par atstāto klimata pēdu ne tikai savā tiešajā darbībā, bet arī caur mūsu darījumu portfeļiem. Līdz ar to mums ir nepieciešami daudzi un dažādi šos darījumus raksturojošie ilgtspējas dati, un tur var būt sarežģījumi, jo ne visi nepieciešamie dati šobrīd tiek apkopoti un ne visu reģistru turētājiem ir saistoši vai iespējams sniegt ziņas, lai savukārt mēs varētu izpildīt savus pienākumus. Tas ir visas finanšu nozares izaicinājums, un uz to mēs, protams, arī ļoti intensīvi vēršam gan regulatoru, gan arī publiskā sektora partneru uzmanību," sacīja Mencis.

Piemēram, kas attiecas uz jaunajiem būvobjektiem, tad relatīvi nesen ir stājušies spēkā noteikumi par energoefektivitātes sertifikātiem, kas satur nepieciešamos datus. Taču tādi ir ļoti mazai daļai no kopējā nekustamo īpašumu skaita, un informācija ir nepieciešama arī par citiem objektiem.

"Tādēļ ir jautājums, kā veidot šo datu iegūšanu un apmaiņu, jo arī energoauditi kaut ko maksā. Pašlaik problēma ir apzināta, bet skaidru risinājumu vēl nav. Ja mēs runājam kopumā, tad datu pieejamība šajā fāzē joprojām ir vislielākais izaicinājums," atzina "Swedbank" vadītājs.

Turklāt papildu problēmas rada tas, ka virzība uz zaļo kursu, tostarp ilgtspējas transformācija, Latvijas publiskajā sektorā ir diezgan fragmentēta un Latvijā var nosaukt vismaz piecas ministrijas, kuras ir iesaistītas, bet iztrūkst kopskata.

Mencis turklāt norādīja, ka virzību uz zaļo kursu pašlaik diktē arī investori.

"Piemēram, lielās aktīvu pārvaldes kompānijas, investīciju fondi ilgtspējas jautājumus jau liek savās darbības stratēģijās, un uz to tālāk ir jāreaģē visiem, kuru projektos šī nauda tiek ieguldīta. Tāpat savi nosacījumi būs Eiropas Centrālajai bankai (ECB). Viņus varbūt ne vienmēr interesē, kas ir noteikts nacionālajos likumos, taču tieši tāpēc mums pašiem vajadzētu būt ieinteresētiem aktīvi iesaistīties nacionālās politikas veidošanā. Piemēram, ja pret aktīviem, kuri nebūs īpaši zaļi, bankām būs jāveido lielāks kapitāls, tad tas būs jādara neatkarīgi no tā, kura tieši likumdošana to nosaka," pauda "Swedbank" vadītājs.

Viņš gan uzsvēra, ka vienlaikus caur ilgtspējas transformāciju paveras arī ļoti daudz investīciju iespēju.

Jau vēstīts, ka 2020.gadā spēkā stājās Eiropas Savienības Taksonomijas regula, kuras mērķis ir mazināt klimata izmaiņas.

Latvijas Finanšu nozares asociācijā norādīja, ka saskaņā ar to bankām no 2024.gada būs jāziņo, kāds ir "zaļo" aktīvu īpatsvars to portfelī.

Vienlaikus asociācijā uzsver, ka katrai bankai atsevišķi apkopot nepieciešamos datus par nozarēm, segmentiem utt. būs ļoti neefektīvi, attiecīgi tās cerīgi raugās valsts sektora virzienā, kam vajadzētu spēt piedāvāt datubāzes ar salīdzināmiem datiem.